Varbūt esmu traks, varbūt drosmīgs

1965. gadā “Uguni un nakti” iestudēja Pētersons, tāpēc arī lomu sadale mainījās un izrāde, pēc kritiķu domām, iznāca pārāk sadzīviska.

Aktieris runā par vēsturi – t.i. – par mūsu zināšanām par vēsturi, par vēsturi kā akadēmisku disciplīnu. Un viņam ir vairāk kā taisnība.

Būtu jākliedz skaļā balsī pret Debesīm , kā tas nākas, ka 21. gs. mums latviešiem atkal tiek atņemta vēsture, tiek nīcināta un nicināta mūsu vēsturiskā identitāte.
Un te man nav viena atbilde, viens vainīgais – čekisti, vai krievi. Te esam mēs paši – nu ko dara NA tajā pašā Ogrē – dejotāja vada muzeju, profesionāļi padzīti, valsts simtgadē mums nav sava normāla !!! nacionālā vēstures muzeja, skolās vēstures priekšmetu taču paši iznīcinājām, logina – progresīvo kultministre miljonus piešķir imigrantiem un pigu latviešiem – nedod naudu Stūra mājai, kultūrai … tikko bija vēsturnieku kongress – nožēlojamības kalngals….un visnožēlojamākais, ka tas notiek mūsu pašu rokām, ar mūsu pašu atbildību – jeb tomēr par mūsu tautas iznīcināšanu ir atbildīgs putins? krievu oligarhi?
varbūt mums tikai stāsta – mēs, mēs , valdība, saeima, bet visu diriģē kremlis?

Krūzkops patētiski izsaucas – lai Dievs dod, ka manam dēlam nav jāpiedzīvo jauna okupācija … klau, kā tad tā – Kur tad valsts? Kur mūsu pieredze , no kuras mācamies? Notriekta superdārgos lidojumos un korumpantu – politiķu banku kontos sadzīta?

ai – mēģinu – bet neizdodas gūt kaut jel kādu optimismu …

Oi, oi, oi, vai tiešām Latvijā “nekas daudz nav mainījies”, kā saka aktieris? Nu varbūt, vadot dzīvi uz skatuves izdomātos tēlos, tā varētu šķist, bet reālajā pasaulē ir citādi – Latvijā ļoti daudz kas ir mainījies un ļoti daudz kas ir mainījies uz labo pusi. Ja vien vēlas to ieraudzīt.