Pa īstam
Saistītie raksti
Radars /
13. novembris
Radars pasaulē
Redaktores sleja /
13. novembris
Mūsu atbilde
Ārpolitika /
13. novembris
Eiropai jāspēj aizstāvēties
Ārpolitika /
13. novembris
«Miers, bet ne par katru cenu»
Komentāri (4)
Sskaisle 12.11.2023. 23.11
11.novembri biju dziļos laukos, ciematiņa centrā ap 300 cilv. dzīvo, viss kluss kā kapos, bet pa celiņiem un taciņām izliktas sarkanbaltas kapu svecītes… šaubos vai tādas bija bagātnieku ciemos, kur mājas par miljoniem un kam nu saeima dos atlaides…
Bet vienkāršie cilvēki, tie kas te Latvijā vēl palikuši, tie piemin un atceras savu vēsturi- savu likteni, savus varoņus ….
0
strazds57 12.11.2023. 16.17
Karā neiet, lai ļautu sevi nošaut. Karā iet, lai izšautu pirmais un nošautu laupītāju, kurš nāk pēc tavas zemes/ mājas/ klozetpoda (ja zina, kas tas ir un kur noder). Pašnāvnieki neiet nekur un gaida, kad viņus kāds piebeigs.
1
Sskaisle > strazds57 12.11.2023. 23.06
Nesen skatījos tādas vācu filmu sērijas par 1.padaules karu- viss tikai dok. filmu kadri, foto un teksts.
Man vajadzētu skatties kaut ko citu- par skaistām kleitām, rotām, seksu un tā, bet skatos par to karu un šausminos.
Kādas tranšejās bija superresnas žurkas, no līķiem uzbarojušās….
Un es nevaru nedomāt- nu kāpēc, kāpēc mēs neko nespējam mainīt- ļaujam sevi nokaut, kaunināt, pakļaut…
Ltv1 rāda , ka nu Latvijā arī militārs uzņēmums, beidzot…bet no otras puses- tās lodes vai ko tur ražos, taču nogalinās
Par Ukrainu un ukraiņu ZSU neskatos vairs, pareizāk sakot cenšos neskatīties.
Tik skaistas un tik sāpīgas ir šīs dienas.
De facto rāda kā putina oligarhi pie mums Latvijā pelna un saņem ES atbalsta naudu. Tieslietu ministre šķību muti stāsta ka tā nevajadzētu būt, bet tā ir… viņa aizmuks uz Šveici , nabagu bērni dosies pildīt upurjēru lomu.
Nu ir tas viss skumji un bezcerīgi.
0
Sskaisle 09.11.2023. 06.45
vakar atnācu no darba un ēdu vakariņus un skrullējos par FB un tur rāda tādu video – Ukrainās – jauns tievs puisis – laikam taču, ka 18 gadus vecs jau , stāv savu māsu un radinieču apķerts, pirms došanās uz dienestu un attiecīgi fronti – un vienā brīdī viņš sāk raudāt , mamma viņam saka, nu neraudi taču , viss būs labi, un viņš tik raud un es ēdu puķkāpostus – sviestā ceptus, tāpēc nenosprūda un neaizrijos , bet ieēst vairs nevarēju – arī bija jāraud –
cik nenormāli netaisnīga ir pasaule – vieniem jāiet karot, jāļauj sevi nošaut, kamēr citi zog miljonus un no atbildibas izpērk sevi un savus bērnus ….
valsts svētkus visticamāk , ka nosvinēšu istabā pie sveces, bet 11. novembri nezinu kā atzīmēšu , jo tie man ir gada skumjākie un sāpīgākie svētki, kad šķiet, ka viss pasaules netaisnīgums ir sagūlis zemajās smagajās Debesīs – jauni vēl nedzīvojuši cilvēki mira karā, lai mēs šodien būtu savā valstī, kuru esam notriekuši un paši izlaupījuši līdz pašam dibenam ….
skumji, ļoti , ļoti
0