Sakņu sajūta

Hei, Žurnāl IR, varbūt tomēr vajadzētu moderēt komentārus un nepieļaut toksisku “viedokļu” un naida runas izplatīšanos?

Tos pēc 1957. gada Maskavas VI Pasaules jauniešu un studentu festivāla, kad krievenes pēc 9 mēnešiem laida pasaulē tūkstošus melnādaiņu, nosauca par Festivāla bērniem un tas nosaukums ir saglabājies vēl līdz mūsdienām. Lai arī Aviācijas institūtā studējošie afronigeri, kremlim draudzīgo cilvēkēdāju cilšu vecāko bērni, iemanījās izsēt daudz savas indīgās sēklas, tādu apzīmējumu, kā “Aviācijas institūta bērni”, nekad nebija nācies dzirdēt. Man pret tie, tāpat kā pret šudrām (zemāka kasta Indijā) un pret homo russicus vienmēr ir bijusi neuzticēšanās. Viens bubukars, rigobers, vai kā to melnādaini sauca, kurš visu laiku pelnīja uz mani naudu, iemanījās mani uzmest, pasūtītā Hitachi televizora vietā par 1500 DM, atveda Gold Star, kas varēja maksāt ne vairāk, kā 700 DM un vēl atveda kvīti par 1500, kādas no jebkura ceptu kastaņu tirgotāja Rietumberlīnē par 10 DM varēja dabūt veselu paciņu.

Vasarā biju ārzemēs. Vienā no lielākajām RE pilsētām.
Pārsteidza divas lietas- pirmkārt, netīrība. Klau, grēks par Rīgu teikt, ka netīra. Nu ir Riga nekopta, bet nu ja salīdzina, tad man mute jātur ciet. Un es domāju, ka pie vainas ir multikulturālisms. Vakarā eju pa ielu – sēž uz soliņa divas omes, grauž s.sēkliņas un turpat izspļaauj. Uz ielas nepacietīgi – nu labi, ko tur – nav vērts.

Bet nr 2- par LGTBQ, bijām lielā piepilsētas parkā uz pikniku. Mums blakus paliela kompānija un izlikusi varavīksnes karodziņus. Vēl pēc brīža lasu kokā un starp kokiem izliktus uzrakstus ,- pride Love is love. Jautāju klātesošiem, vai tas ir praids? Laikam, viņi saka. Viņi nezin un viņus neinteresē. Bet tie lgtb tur nāk un iet, uzdzied un uzēd un tad savāc mantiņas un aiziet.

Un es domāju – redz kā,redz, ka var arī tā- civilizēti, cienoši , iekļaujoši un …..nu es pat nemāku pateikt vēl kā, bet patiesībā – gandrīz neticami, ka praids var būt arī tāds, pat ja tas bija kāds mini vai supermini domātais.

Vienlaicīgi lasu focus.de – kā tur – labi, lai paliek, bet godīgi sakot man dziļi riebjas šie visi šie aizvainotie un it kā apvainotie . Jo iznāk, ka paši svētie cietējie un tie citi, tie tie ļaunie.

Šorīt gāju uz busu- man pa priekšu iet mamma ar 2-3 klases bērnu pie rokas. Izpīpē cigareti un turpat uz ielas nomet pat to dūmu nepieminot. Teikšu tikai, ka nebija fašiste un rasiste latviete. Bet nu labi- ko tur. Tā mana sajūta, ka esmu iesēdināta ātrvilcienā uz elli un neviens tāpat neklausās vai ko tu tur brēc vai klusi ciet…