Caur riteņa spieķiem

Biju šodien darba intervijā. Priekšniece , mana vecuma sieviete, nokavējās par pusstundu, nesasveicinājās, t.i. -roku nepaspieda, neatvainojās par kavēšanos. Runāja ar mani augstprātīgi un es nolēmu, ka nē – labāk skrubināšu kādu pieticīgāku riecieniņu, bet kaut kādu pašcieņu tomēr gribu. Lai iet pa gaisu ar tādu darbu, lai meklē citus drāžamos ….

Kaut gan – apkārt tik nenormāli daudz vardarbības, agresijas. Vienu dienu pagalmā sēž vīrietis, kuram piespiedusies maza – apmēram 10 gadus veca meitene. Cik noprotu no telefonsarunām – meiteni skolā aizskāruši un pazemojuši un papiņš skaidrojas, kas vainīgs. Turpat fonā viens krievs dresē savus suņus ar visiem matuškas smagvārdiem, bet ēnā uz cita soliņa draudzīgi bomži klusi ķemmē iekšā kaut ko no pudelēm. Izksrien mamma un tā sakliedz uz savu bērnu, ka man zosāda uzmetas. Bet jau stiprā krēslā maza meitenīte pa sētu dziedāja savu intepretāciju par tēmu dzīvīte tu dzīvīte – tāda rozā kostīmiņā, uz tāda bērna skrejritenīša.

Nu jā ….skrejriteņi – klau , nu tas ir vājprāts , kaut kāda krievu rulete, ko cilvēkiem uzkrāvusi, uzspiedusi nespējīgā valsts vara …. tas ir ārprāts, kas notiek uz ielām. Ja tie braucēji paši vien apsitas – ok, viņu izvēle. Bet cilvēki taču cieš , pilnīgi nevainīgi cilvēki

Ļoti skumji par Regīnu Razumu. Ar viņu aiziet atkal kāda daļiņa arī no manas dzīves.
Biju uz Jenūfu. Nu neveiksmīgi. Kā iztēlojos to sarkanās drēbītēs nobendēto puisīti, tā nespēju sevi kontrolēt un bija jāšņukst – kā var nogalināt bērnu, kas par necilvēkiem rodas, kas nogalina bērnus – tas ir kā nogalināt eņģeļus. Nu un tad jau mūzika kā saka – pie kājas

Uzdāvināja man Ņežinski. Arī apraudājos. Tur gan rādīja, vismaz centās parādīt īstu dzimumaktu, bet nu es to viegli un ātri transformēju domā, kā mūs drāž bosi, pati dzīve un kā tā ātri paiet un tad paliec vecs un nevajadzīgs, kā pieslaucīta salvete , kuru izmet. Kaut kā atkal aizgāja līdz asarām, kaut gan bija silta pēcpusdiena un auksts šampis un brīnišķa mūzika un tā, bet nu …. jā ….

tā nostaļģiski un skumji , ļoti ….