Mākslīgais intelekts kā jauns virziens vizuālajā mākslā – ko no tā gaidīt?

Par to ir jādomā – MI izmantošana mākslā, MI radīts mākslas produkts, MI radīta mākslas realitāte ir šodiena un tā būs nākotne.
Skatos un domāju, ko jūtu, kā MI radīta vizuāla realitāte rezonē ar manu izjūtu un pirmā doma ir – nu un! Vizuāli tehniski perfekti, cik ciparu pasaule var būt perfekta. Emocionāli – nekādi. Pieļauju, ka šāds produkts var aizraut pasauli eksakti uztverošos. Vai vēlos šādu MI produktu ar pretenzijām uz mākslu sev pie sienas – viennozīmīgi nē!
Mākslas darbā cilvēka komponente, radīšanas impulss tomēr ir būtisks un tā iztrūkums rada, vismaz man, pabaisu iespaidu. Vizualitāti var piedzīt cilvēka acs specifikai, tāpat var izmantot visu uzkrāto un jaunradīto informāciju, bet nav iespējams aizstāt cilvēciskās emocijas, nejaušību, neprognozējamību, radošumu, un, kā rakstā jau minēts , ētisko un sociālo dimensiju.
Radīšanai – nē! Kā dizaina rīks – perfekti!