Sēņu revolūcija 4

Komentāri (4)

Ilze Pētersone 14.01.2023. 08.07

Khm, tas gan ir svarīgs jaunā gada vēstījums no Āmerikas. Mums te, Eiropā, nav laika sēnēm, jāgādā, lai Ukraina uzvar Krieviju!

+2
0
Atbildēt

0

mumss 12.01.2023. 13.05

Blakus pārējam tā ir demokrātijas ilustrācija: iniciējām, vēlētāji atbalstīja, likumdevēji pārtvēra. Dīvāna ekspertei sava taisnība, bet ir arī cita – varbūt pārāk šaura (vai plaša) specializācija; varbūt jāmeklē kompleksi – vieni meklē sēnes, citi – līgavaiņus, bet jāmeklē kopā…

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 12.01.2023. 10.03

mani vairāk interesē, no kurienes tās depresijas tieši mūsdienās. Savulaik lasīju, ka viens no cēloņiem ir tas, ka cilvēki mēdz pārdzīvot milzīgu stresu un neprot to pārstrādāt, vai tikt galā ar sekām un tāpēc vienā brīdī gars, ķermenis vairs vienkārši nespēj.
Vakar lasīju, ka kādi tur zinātnieki izpētījuši , ka depresija nenozīmē, t.i. – depresija nerada ķīmiskas izmaiņas cilvēka smadzenēs , kā domāja līdz šim.
Man ir bijusi veģetatīvā distonija un tas bija reti riebīgi. Toreiz dakterīte man teica – ka v.d. ir neapmierinātības ar dzīvi sekas. Viņa runāja kā mana mamma, ka vajagot samērot savas vēlmes ar iespējām. Man pat līgavaiņus meklēja. Bet nu es pati kārpījos. Lūdzos un samierinājos, protams.
Viens no iemesliem kas varētu būt- ka bildēs viss ir tik smuki, bet dzīvē viss ir citādāk.
Šorīt klausījos LR1 – un domāju, nu labi – varbūt ir arī tā, kā viņi stāsta, bet tā ir tikai maza daļa patiesības, ir citas simts patiesības, par ko pat nepiemin. Kroplais spogulis? Bezcerība?

Vai sēņu vai jebkādu citu medikamentu lietošana atrisinās problēmu, lūk, apšaubu.
Kā saka- mans dīvāna ekspertes viedoklis ir ciets – apšaubu. Jāmeklē cēloņi, vispirms.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Sskaisle 12.01.2023. 14.22

    Viens iemesls ir cilvēcības trūkums. Pildīju ugunsdrošības instruktāžu. Un domāju, ka mana priekšniece – tiešā priekšniece, krieviete, ugunsgrēka gadījumā mani neglābtu, pat nemēģinātu. Nepārbaudītu vai es tur savā kabūzīte vēl elpoju vai jau nē. Es gan par visiem domātu, to saku no sirds, bez liekulības.

    Es reiz autobusā palūdzu sievietei paņemt savu somu, lai varu apsēsties. Bet viņa uz mani paskatījās ar traka cilvēka acīm tā, ka es uzreiz aizgāju uz autobusa otru galu un klusi stāvēju līdz savai pieturai.
    Dzirdu , ka daudzi pakaras, daudzi pazūd bez vēsts. To postu, kurā slīgstam ne visi spēj izturēt. Tas baida, pat ļoti

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam