Nevis dzimums, bet gan stereotipi ietekmē pašpārliecinātību

Tieši dzimums, jo es nespēju ieņemt, iznēsāt un laist pasaulē bērnus, bet no tādām padibenēm, kā Streips, Rinkēvičs, Dombrovskis, Tomsons, Kaža, Ozoliņš, Rēders, Krauze, man nebūtu ne mazāko morālo tiesību to darīt.

Saprotama lieta, ka autore ir profesionāle, es tikai pļāpa, bet – es domāju, ka uzsvars ir cits. Proti, mēs esam sociāli netaisnīga, nekulturāla, nabadzīga sabiedrība.
Tikko lsm.lv lasīju par sētnieka darbu Rīgā- kāds tas ir suņa darbs.
Un pirmais, kas man nāk prātā ir nevis smagais darbs, kas jaapiedzīvo sētniekam, bet cilvēku attieksme. Ne labrīt, ne paldies, ne sveiki, ne uz redzēšanos. Kamēr ārzemēs – civilizētajās – bonjour , sava, morning, smaidi, kāds joks un vienmēr paldies.

Tikko uzzināju, ka no vienas tūrisma firmas aizgājuši visi darbinii, kolektīvo atlūgumu uzrakstījuši. Jo vadības attieksme ikdienā neesot vairs bijusi ciešama.
Ayceramies ārlietu ministrijas darbinieku vēstuli par to Lukoš…nu kā tas uzvārds.

Un nekādi likumi par mobingu darbavietā nelīdzēs. Jo politiķu , ierēdņu, kultūras cilvēku prastums, cinisms, varas izmantošana un melodana, mānīšanās, nesodāmība – tas jau nosaka to sabiedrības mentalitāti.

Tie trulie delutāti jau neatbrauca no Amerikas, kosmosa un pat ne no Krievijas – viņi ir mēs.

Ja likumi atļauj saeimā būt par deputātiem meļiem, notiesātiem noziedzniekiem ….