Mobings skolās nemazinās. Ko darīt? 7

Komentāri (7)

Atis Priedītis 13.10.2022. 21.48

Kamēr Latvijā tiks noklusēta informācija par mobinga tēvu – VDK psiholoģiskā terora metodi Zersetzung, mobings Latvijā tikai plauks un zels. Tā taču ir tikai tāda nevainīga rotaļa, jo par sekām – pašnāvībām un nervu sabrukumiem masu mediji taču draudzīgi klusē. Nu jau vismaz 30 gadus.

+1
-2
Atbildēt

0

Sskaisle 13.10.2022. 18.32

Patiesībā tagad ir tā,ka jābūt lūzerim,lai ietu strādāt skolā.

Tad jau bulciņu cepšanā var nopelnīt vairāk un kreņķu mazāk.

+1
-1
Atbildēt

1

    lindab456 > Sskaisle 13.10.2022. 21.05

    Manuprāt, skolotāja darbs tomēr ir aicinājums. Bet, ja bulciņas cept, tad bulciņas cept!
    Tā ir brīvā, atvērtā pasaule ar savām izvēlēm un izaicinājumiem. Izglītības sistēmai būtu jāieliek izglītojamie kaut kādā vērtību rāmī, kādu valsts un sabiedrība to grib redzēt.
    Bet, patiesībā pie tās informācijas plūsmas, kādā atrodas bērni, tas nav vienkāršs uzdevums, tāpat kā nav vienkārši būt par vecākiem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 13.10.2022. 21.18

    Aicinājumu ne katrs var atļauties .

    Vakar vakarā nejauši dzirdēju tikai nelielu fragmentu radio- ka tagad skolā viss esot mainījies, neviens vairs nekliedzot uz bērn8em. Šorīt b/d dzirdu- tantes kliedz kā trakas – sēdi taču mierīgs,kas tu mežonis esi utt.

    Noteikti,ka ir skolas , b/d ,kur vairs nekliedz uz bērniem,jauniešiem,bet es tādas nezinu.

    Ainažu iestādi likvidēja, Naukšēnos jaunus audz. neuzņem, slēgšot. Bet tiem bērnoem- nevienam nevajadzīgiem kaut kur būs jāpaliek

    Sagrūdīs skolās pie nabagiem, ne tie “neriktīgie” būs glābti,ne tie riktīgie tiks mācīties. Ne tie skolotāji tiks pie mācīšanas.

    Tautas debilizēšana. Protams,ka tādu ar “aicinājumu” darīt neizdarāmo kļūs arvien mazāk. Tikko tv3 rādīja par latviešiem Anglijā- AK. Tur latvieši jūtas droši un valsts atbalstīti- apnēram 150 000 latvieši paliks Anglijā par angļiem. Lūk

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Sskaisle 14.10.2022. 11.20

    Katram ir kāds skolotājs, kas ir rosinājis, devis grūdienu, atvēris labo cilvēkā, ko novērtē un redz pēc gadiem. Skolotājs tomēr nav parasta izvēle, tur ir jābūt aicinājumam, mīlestībai pret bērniem un talantam. No tā arī cieņa un respekts. Domājošai valdībai (valstij) šī cieņa un respekts būtu jāveicina ar statusu, atalgojumu, garantijām, kvalifikācijas celšanu utt., cik zinu ASV šī profesija tiek pielīdzināta valsts ierēdņa statusam ar no tā izrietošām garantijām. Valstij šī cieņa pret skolotāju ir jāceļ nevis gadiem jādegradē.
    Tomēr daudz kas mainās. No pieredzes, padomju laikos bija kāds stāsts par skolotāju, kura metode disciplinēt bija ar lineālu pa pirkstiem, kas tai sistēmā bija uz robežas, bet pieļaujams. Šodien Lietuvas ekscess ar zīmuļiem ir ārkārtējs.
    Piekrītu Priedītim par stučīšanas, priviliģēto mobingu un skaldi un valdi ietekmi toreiz un kā metodi, kas iesakņojusies praksē un grūti pārvarama. Divtūkstošo sākumā bija gadījums, kur jauns, atvērti domājošs pedagogs nomainīja vecā stila skolotāju ar skaldi un valdi disciplinēšanas metodi. Tika piesaistīts arī skolas psihologs, pievērsta uzmanība klases mikroklimata uzlabošanai, notika kolektīvi pasākumi un pārsteidzoši, cik kardināli izmainījās klase, pazuda grupējumi, izstumšana, bet galvenais ieguvums bija atziņa, cik jaunieši ir gatavi un vēlas šādas pārmaiņas. Līdzīgas situācijas esmu pieredzējusi arī vēlāk. Sava vieta ir gan pieredzējušiem, atvērti domājošiem pedagogiem, kam nav vienaldzīgs katrs konkrētais skolnieks, bet ļoti liela pozitīva ietekme ir jauniem atvērtiem pedagogiem, kas skolotāja darbu uztver kā savu aicinājumu un vecuma ziņā labi saprot, ir tuvi pusaudžiem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 14.10.2022. 13.55

    Oj,Linda, nu par vienu jābūt skaidrībai- skola ir daļa no mūsu sabiedrības.
    Lūk,arī ws nosodu okupācijas laikus,tas bija drausmīgi,bet…..es nespēju negatīvi domāt par savu skolas laiku. Bijām visi paēduši. Es nekad nekautrējos smelt no lielās bļodas otru šķīvi,vai pieteikties uz papildus kotleti. Un skolotāji – komunisti un ateisti,bet pat nešpetnāko no viņiem atceros ar pateicību un mīlestību.

    Es sapņoju iestādīt parku,kur katram no skolotājiem ur savs koks un ssvs vārds. Jādara, jāizdara,jo ir tā vērts. Un atkal – pat tie skolotāji komunisti bija dzimuši 20. gs pirmajā pusē- vācu un latviešu kultūras pamats,jau kreisi sarkani iekrāsots, bet…

    Mani nesen aicināja pieteikties par direktori manā purmajā skolā. Jo tā skola tagad esot auksta un tukša,pat ja tur ir bērni. Skolotāji ar mašīnām atbrauc un aizbrauc, vispār mainās ik.pa 3 mēnešiem un strādā no minūtes līdz minūtei. Pārgājieni,ekskursijas, pulciņi- nekas neesot. Pat koris vairs nedarbojas.
    Dejas esot,bet tas arī vienīgais.

    Es atteicu,viena lieta,ka gadi un otra lieta-es nespēju pieņemt jauno laiku. Nu kā es kā direktore motivētu skolotājus papildus darbam? Ja vecāki negrib braukt līdzi ekskursijās,kā es piespiestu,pierunātu skolotājus to darīt vieniem?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Sskaisle 14.10.2022. 16.13

    “Bijām visi paēduš.”
    Tolaik bij skolas virtuves, šodien apmaksāju skolas pusdienas caur Lietuvu. Tā ir cita kvalitāte, citas attiecības, kā zināms, virtuve un pavards ir mājas sirds. Savulaik bija skolas , kas bija pazīstamas ar savu virtuvi.
    Par tiem skolotājiem komunistiem nevajag idealizēt, uz ideoloģiska pamata, cik labu skolotāju tai laikā tika izēsti, jo atļāvās par daudz vai neatbilda kādiem standartiem.
    Par skolas direktora personības nozīmi skolas iekšējā klimata, atmosfēras, motivācijas veidošanā ir cita pieredze. Domāju, ka direktoram ir milzīga ietekme un ir pieredze, kur aizejot ilggadīgai direktorai skola zaudē savu vērienu un siltumu, kļūst formāla, samazinās ārpus mācībām esošās aktivitātes, sadarbība ar vecākiem. Ir bijusi arī skola, kur direktors radīja īstu terora atmosfēru. Tā kā direktoram tomēr ir lielas iespējas realizēt savu vīziju par skolu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam