Virtuālie karavīri

Godīgi sakot, lūk, bellingcat sola informēt par krievu kara noziegumiem Ukrainā,kas ir vēl šaušalīgāki ,kā jau zināmie un es no tā gribētu izbēgt. Es jūtu,ka man saraujas pleci,sāk sāpēt galva,kad tīšām vai netīšām tās šausmas ieraugu vai par to izlasu.

Un es domāju – bet ir 21.gs. nu kātas iespējams? Nopirku E.Šmites grāmatu par Romanu un emociju dēļ nevaru palasīt. Cik netaisnīgā laikā dzīvoja Romans.
Un tad lasu IR par karu, tad dzirdu,kā mūsu ierēdņi un politiķi mūs baida ar nabadzību,bankrotiem un bezcerību un domāju,bet kā tas var būt,ka cilvēce iet uz priekšu atpakaļgaitā.
Nu paskatieties,cik rīgā, vakar pie Spices ir daudz superdārgu auto un vienlaicīgi citi cilvēki mirst,jo nevar samaksāt ārstēdanu. Ēd sliktu pārtiku, tualete ir laukā, nomazgāties var bļodā. Par izglītību,kultūru aizmirstam.

Nu kā tā var būt,ka viss ir tik netaisnīgi un vieni tā cieš un citi tā bauda un gavilē.

RL lasīju interviju ar filosofu Ahutinu. Nu cerēju,ka viņš izskaidros,kāpēc ir kā ir. Nu bet nē, par augstu un tālu aizrunājās.