Laiks aptvert, ka digitālā telpa šobrīd ir vēl viena fronte

1

Komentāri (1)

Atis Priedītis 08.04.2022. 19.49

Šobrīd ļoti nozīmīga loma ir sociālajiem portāliem. Tajos var publiskot to ko oficiālie mediji nepublicēs nekad. Izmantojot tikai sociālos portālus man izdevās panākt, ka mana dzejoļu grāmata “Pirms sapnis izgaist, naktī iet” oficiāli tika atzīta par piekto lasītāko dzejoļu grāmatu Latvijas bibliotēkās. Neticēsiet, bet oficiālie mediji man kā dzejniekam (Andrim Martam) nav veltījuši nevienu rindiņu. Savukārt cilvēki manu dzejoļus kā izrādās lasa biežāk nekā daudzu atzīto un reklamēto dzejnieku dzejoļus. Šobrīd esmu uzsācis savas jaunās fantastikas žanra grāmatas “Kristaps – slepenie protokoli 2.daļa Atgriešanās” nelielu fragmentu publicēšanu sociālajos portālos. Ceru, ka arī šoreiz man izdosies apiet oficiālo mediju īstenoto manu noklusēšanu. Publicēju nelielu topošās grāmatas fragmentu.

Arhetipu nepareiza izpratne noved pie katastrofas

Fragments no topošās grāmatas “Kristaps – slepenie protokoli 2.daļa Atgriešanās”.

– Cilvēki parasti ignorē arhetipu ietekmi uz dažādiem pat globāla rakstura notikumiem un tikai pēc tam, kad viss ir noticis pēkšņi saprot, ka notikums pilnībā ir noticis tā kā tas ir aprakstīts kādā arhetipā?
– Atzīt šādas sakritības bija ļoti grūti jo uz Zemes valdošais domāšanas tips bija racionālā domāšana, kura balstīta uz zinātniskiem pamatiem. Un tomēr reizēm viss notika nevis tā kā tam bija jānotiek domājot racionāli, bet gan pilnībā iracionāli, – atbildēja Kristaps.
– Mini lūdzu kādu piemēru.
– Pēdējā lielā kara cēloņi un norise pilnībā atbilda kādam Svēto rakstu arhetipam. Daži cilvēki to nojauta jau pirms kara sākšanās un pat savas domas publiskoja. Ja šīs publikācijas netiktu ignorētas, karš nesāktos. Diemžēl, bija cilvēki, kuri atbilstošo arhetipu skaidroja savādāk un agresīvās valsts vadītājs uzticējās šiem padomdevējiem.
– Un kāpēc šis karš tomēr notika?
– Agresīvās valsts vadītājam pietrūka pacietības gaidīt. Plus viņš bija jau samērā vecs un baidījās, ka tā arī nepaspēs veikt savu misiju.
– Tātad šis cilvēks dzīvoja arī ar apziņu, ka viņam ir jāpaspēj veikt īpašu misiju. Vai viņš par to izteicās arī publiski?
– Ja, tikai cilvēki tā īsti nespēja noticēt, ka šie vārdi ir domāti pavisam nopietni.
– Un kādu misiju šis cilvēks gribēja veikt?
– Tā bija Jēzus otrās atnākšanas misija un Apokalipses realizēšana.
– Kāda bija galvenā kļūda šajās iecerēs?
– Pirmkārt jau šis cilvēks nebija nekāds Mesija, bet gan viltvārdis. Un otrkārt, nekādā gadījumā nebija jānotiek iebrukumam kaimiņvalstī. Jēzus otrās atnākšanas misija ir mīlestības misija nevis cilvēku nogalināšanas misija.

Turpinājums sekos.

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam