Tas bija jādara 3

Komentāri (3)

Andris Vītols 13.12.2021. 01.33

Par ”TO LAIKU” ir jāsaglabā atmiņas, tā laika periodika, dokumenti. … Daudzas lietas nav tādas, kā tās saredz šodienas paaudze. … Lai saprastu kas ir kas, arī ”tajā laikā” bija vismaz jāsēž pie viena galda, vienā kursā vai vienā kamerā…. Un, protams, jādzīvo tajā laikā, tajā valstī.
Tā impērija pajuka lielā mērā tāpēc, ka notika izmaiņas cilvēku domāšanā. … Un AVOTS bija viens no ”pārmaiņu vīrusa” izplatītājiem. … Paldies Avaram Kļavim par grāmatu un protams par ”Avota” gudru vadīšanu juku laikos…

+4
0
Atbildēt

0

MChuzzlewit 11.12.2021. 12.53

Pateicoties Gorbačova perestroikai, 1987.gads PSRS (un okupētajās teritorijās) tika gaidīts kā lielu literāro sensāciju gads. “Novij Mir” publicēs “Doktoru Živago”, tad arī bija pamats cerēt, ka Latvijā kaut kas no “aizliegtā” būs. Drīzāk jau “Avotā” nevis stipri senīlajā “Karogā”. Šis tas no “aizliegtā” bija pazīstams arī no “Rietumu radiobalsīm” (Voinovičs, Jerofejevs, Solžeņicins), bet redzēt to izdotu, nodrukātu PSRS tipogrāfijās, likās pat pārāk labi, lai būtu patiesība, turklāt, kas zin’, cik ilgi šis “atkusnis” turpināsies.

Runājot par grāmatā un intervijā pieminētājiem čekistiem, ir tomēr vismaz viena tēma, kam Kļavis apdanco apkārt. Daži ir pieminēti un analizēti (kāpēc? ko darīja? kas sanāca?), citi/citas nav, arī divu pirmā gada sensāciju autori, kas atrodas čekas maisos.

Saprotu, šie memuāri nav nekāda “Čekistu mednieka dienasgrāmata”, tomēr iespaids, ka Rokpelnim veltīts samērā daudz teksta, jo viņš Kļavim nepatika (kā var noprast), tikmēr Borgs mierīgi tiek sveikā cauri, kaut arī tur droši vien būtu ko teikt.

+1
0
Atbildēt

0

mumss 10.12.2021. 13.28

Jauki – saistoši un būtiski. Vienīgi aizķērās `Kurts Mālers`, kas ir uzvārds. Domāta Hedviga Kurta-Mālere (Hedwig Courths-Mahler, 1867 – 1950; citkārt arī kā Kurts Mālers).

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: