Mārtiņš Eihe: Mākslinieki uzstāda diagnozes 4

Komentāri (4)

AinarsTreijs 01.12.2021. 06.29

Sskaislei
Zinātnieki esot konstatējuši,ka katrā nācija ir ap 10 % ar psihopātisku ievirzi.Juku laikos šie cilvēki kļūst īpasi aktīvi,un daļa no viņiem ir gatava pastrādāt jebkurus noziegumus.Kā piemēru varu atgādināt 80 -tajos gados kluso un jauko Dienvidslāviju.
V.Visockis “”Нет средь нас осбо буйных,вот и нету вожаков””
Par Lipki.Katra vara rada savus mītus,un nedaudz pārraksta vēsturi.Nu neticu,ka Latvijas Republikas grāvējs (vairrakkārt sodīts kontrabandists)bez sava labuma veica šādu ļoooti riskantu pasākumu.Saprotu,ka izsaku nepopulāru ,nepolitkorektu viedokli,bet ar šo stāstu kaut kas nav kārtībāPar izglābtajām dzīvībām-paldies.

0
0
Atbildēt

0

not mii 30.11.2021. 19.32

mākslinieki uzstāda diagnozes? – a kad noņēma Daugavu – kāda tad bija diagnoze? = – Dienas Elertes tekstiņus varat neatgādināt. , viņi noņēma arī Noskova Nezinīti. – vienkārši pretīgi ,varēja apvemties pat nesagaidot Orvelu.

0
0
Atbildēt

0

AinarsTreijs 30.11.2021. 16.43

“”Makslinieki uzstāda diagnozi sabiedrība””
Makslinieki nevar uzstādīt neitralu un objektīvu diagnozi,jo katram māksliniekam ir savi politiskie uzskati.Skunstnieku publikai galvenokārt kreisi ievirzīti
Par jūdiem (nu nepatīk man pēc 1940 gada LR ievazātais vārds “”ēbreji).Jūdu slepkavotāji neapšaubāmi bija neģēļi.Bet objektīvā vēsturiskā patiesība būtu,ja atcerētos jūdu (un arī latviešu) asinsdarbus Pilsoņu kara laikā (un arī pēc tam….Mēs tā kaunīgi aizmirstam par tiem latviešu strēlniekiem,kuru rokas bija līdz elkoņiem asinīs.
P.S.Kā tur bija ar Smiļgi,kurš dienēja Arhangeļskas čekā.Šāva cilvēkus,vai nešāva ? derētu papētīt šo viņa dzīves lappusi.Kau kā mīlīgi padomju vara pret viņu izturējās…

+1
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > AinarsTreijs 30.11.2021. 18.59

    Piekrītu, ka ir ļoti neprecīzs apgalvojums par māksliniekiem, kuri uzstāda diagnozes.
    Jo viena lieta ir mākslinieku politiskā angažētība, bet cita lieta – talanta trūkums,

    Lūk, filma Tēvs nakts. Manuprāt, ja skatītājs stāstu par Žani Lipki nezin jau iepriekš, to filmu nevar saprast.
    Tikko tv ziņās uzstājās Iļja Ļenskis. Lūk, viņa darbu es vērtēju visaugstāk. Manuprāt, viņa vadītais muzejs dod miljons reižu lielāku ieguldījumu sabiedrības izglītošanā nekā …nu jā – neizprotama māksla.
    Tāpat man ļoti patika atjaunotā singoga – muzejs Ludzā un domāju , ka tai ir milzu nozīme kopienu savstarpējās sapratnes veidošanā un vēstures izzinšanā .
    Treija kungam es gribētu tomēr aizrādīt, ka diez vai ir pareizi tagad sākt mētāties ar apgalvojumiem, kura nācija lielāki slepkavas. Drīzāk tomēr pieturēties pie vēstures faktiem. Nevajag jaukt latviešu čekistus ar latviešu strēlniekiem pat ,ja tie latviešu čekisti sāka savu karjeru Krievijā kā strēlnieki.

    Nojaušu, ka sabiedrībā tas neaizgāja, bet pie manis līdz kaula smadzenēm – Aivara K lavja Piesmietais karavīrs. Priekš manis tā ir un paliek ģeniāla daiļliteratūra.

    Starp citu, neba nu smiļģis vien no Krievijas Latvijā atgriezās ar bagatību ( vai bez), bet biogrāfijas daļu atstājot Krievijas asiņaino ciņu laukos.

    Piemēram, šī S.Radzobes grāmata„Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks: dokumentāla hronika ar komentāriem. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2017.

    Un vēl – vienā no pēdējām Spēlmaņu naktīm bija tā, ka bērnu un jauniešu žūrija SN balvai izvēlējās citu, daudz daudz apolitiskāku un jauniešu biksītēs un seksualitātē nelienošu izrādim nekā SN žūrija. Proti, balva tika iedota K. Burānes izrādei par jauniešu seksu alo pašnoteikšanos, kamēr jauniešiem patika izrāde par vispārcilvēciskām tēmām.

    Par kādu sabiedrības toleranci var būt runa, ja taspats IR publicēja pirmajā lapā Inagas Gailes apvainojumus Baznīcu institūcijai Latvijā, visiem kristiešiem, kamēr LGTB kopienas likumpārkāpumus vācot svarīgus datus par bērniem un pusaudžiem noklusē.

    .

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: