E-komercijas izaugsme — jauni riski videi?

Manuprāt, dīvaini, ka autors un arī globālās politikas sludinātāji koncentrējas, nevis uz praktisko rīcību un tai pakārtoto SISTĒMU veidošanu, bet attīsta mītos un iestāstīšanā (melošanā) balstītos pieņēmumos.
Piemēri nav tālu jāmeklē: Svarīga ir nevis iepakojuma “iestātītais” kaitīgums, bet gan rīcība un resursu bilances aprēķins ar to visā aprites ciklā. Piemēram iepakojums pēc tā primārā izlietojuma, var tikt gan izmantots atkārtoti, tai pašai funkcijai, gan citai, gan pārstrādāts, gan kopā ar citiem atkritumiem aizvests uz atkritumu poligonu. Pie tam katrai no šīm iespējām ir savi blakus nosacījumi un nianses, piemēram PET pudeli var savākt depozīta sistēmas automāti atgriežot samaksāto naudu, bet tad tiem ir jāātpazīst iepakojums un tā marķējums, nebojātā veidā, savukārt deformētu pudeli ar bojātu marķējumu var atpazīt sarežgītākas sistēmas, vai izmantojot manuālo savākšanu, vai speciālos konteinerus. Katrā gadījumā izmaksas un ieguvumi indivīdam un videi un aprites cikla resursu bilances būs dažādas.
Cits piemērs – kāds cilvēks stāstīja, ka savu ieradumu dēl viņs pat izvēlējies citu tirdzniecības ķēdi. Iemesls – ticis pamainīts iepirkuma maisiņa izmērs un tas vairs nederējis atkārtotai izmantošanai dzīvokļa atkritumu tvertnē.
Tāpēc svarīga ir izglītošanās un kritiska attieksme pret “sludinātājiem”!