Saspēle ar dižgariem 3

Komentāri (3)

Sskaisle 24.09.2021. 08.46

Vēl – pēdējais

Kultūras cilvēki ir gudri, ir situēti,viņi veiksmīgi izmanto katru iespēju runāt par savām problēmām,kuras neapšaubāmi ir arī viņiem.

Kamēr tiem 40% nabagu, pat ja viņus pielaistu pie mikrofona radio vai tv, būtu grūtības izstāstīt, kas īsti notiek tai viņu pasaulē. Kā ir dzīvot tai sabiedrības daļā, kuras vajadzības un interrses tiek ignorētas.

Vai tur kremlis atkal vainīgs?

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 24.09.2021. 08.23

Visbiežāk braucu uz Kuldīgas novadu,jo tā ir mana dzimtā puse,tur ir mani radi. Tāpēc varu rakstīt par bibliotēkām tai pusē.
Patiesība, ko stāsta bibliotekāri ir tā,ka ēkas , telpas ir renovētas, remontētas par Eiropas naudu , teritorijas ap ēkām ir sakoptas. Prieks un miers par to.
Bet iepazīstoties ar saturu – paliek skumji,ļoti skumji. Jo saturiski bibliotēkās ir nenormālākā nabadzība.

Mediji ziņoja,ka KM ar valdības atbalstu piešķirusi 1 miljonu grāmatu iegādei bibliotēkām. Tā ir labā ziņa.
Bet – jautājums, kādas grāmatas bibliotēkas iepirks, kādas nonāks līdz lasītājam.
Nezinu vai ir vērts atkārtoties, bet nu tomēr – pirms 2 vasarām, bibliotēkā,kura apkalpo apmēram pusotru tūkstoti cilvēku bija tikai 1 !!!! mūsdienu latviešu literatūras grāmata. Repšes pirms 10 gadiem izdotā. Un to esot lasījusi tikai 1 sieviete. Bibliotekāre man ir pazīstama, jautāju, vai viņa pati ir izlasījusi. Nē, neinteresējot. Un cilvēkiem arī neintetesējot.
Mammai ieteicu S.Brices Baigie. Jautāju, vai viņa zin tādu grāmatu. Nezinot. Kā viņa varot zināt,ja bibliotēkā nav un nekur par to nestāsta. Tātad – uz vietas grāmata nav, jāpiesakās , lai pārbauda, vai nav novadā.
Varbūt novadā ir, bet nu jau gads apkārt, pie tādas grāmatas lasītājs tikt nevar. Punkts.
Labi, Brice. Nav jau Rainis, iztiks cilvēki.

Tikai nedomājiet,ka tās latviešu lit. grāmatas, par kurām auyori liek bildes FB ,ka lūk, iztulkots un izdots ārzemēs, ir pieejamas lasītājiem. Nav. Un bibliotekāres priecīgas stāsta,ka cilvēkiem interese par latv. literatūru tik liela nemaz nav, ka bibliotēkas to spējot apmierināt. Ka tik ne tā….

Nekā citādi ,kā ceļu uz elli es to nevērtēju.

Kultūra bez patērētāja nav pilnvērtīga un ilgtspējīga parādība.

Šai numurā G.Zariņa stāsta par dzeju. Mēs sevi kādreiz dēvējām par dzejnieku tautu. Kur tas ir palicis? Ārzemju tulkojumos, ārzemju ceļojumos un nekaunīgās prasībās – ja gribiet mūs mīlēt ,tad maksājiet?

Kā ir tā jādzīvo, un tomēr …zivs pūst no galvas. Vai tur kremļa vai pašu alkatība vainīga, ej nu tā sazini, bet pūst un smird…

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 24.09.2021. 08.02

Tas,ko es nesaprotu, tas,ko es nespēju saprast, vai tiešām Rudīte Kalpiņa nespēja
uzrakstīt šo rezenziju bez tās, manā vērtējumā, postošās, grsujošās ideoloģijas.

40% Latvijas iedzīvotāji dzīvo uz nabadzības sliekšņa, mums – latviešiem, ir 2.lielākā mirstība pasaulē. Nabadzība ir aizdzinusi trimdā apmēram trešdaļu pilsoņu sagraujot desmitiem tūkstošu ģimeņu, dzimtu.

Un tad nav kauna žēloties,ka “nabaga” rakstniekiem maz maksā,ka ” nabaga” rakstnieki atrauj laiku bērniem, ģimenei?

Vai Kalpiņa un visi tie pārbarotie un tomēr vēl kliedzošie kuļturāščiki,nesaprot,ka viņi pšrtiek nevis no korumpantu, nodokļu nemaksātāju ,bet no sabiedrības nabadzīgās , beztiesiskās – tās 40% daļas?

Neviens jau negrib parādīt to skaudro īstenību, cik bērni ir uzauguši bez vecākiem , vai ar vienu vecāku.

Es nespēju, es patiešām nespēju mierīgi un bez sitiena sajūtas sejā lasīt šādus vārdus.

Nekā citādi,kā negausīgu sabiedrības šķelšanu, pazemošanu un galu galā – iznīcināšanu es to nevērtēju.

Nesen atkal lasīju tādu virsrakstu – valsts bez kultūras ir tikai teritorija. Tai nav dvēseles, tā nespēj funkcionēt. Un es atkal oponēju,ka kultūra bez tās patērētājiem ir bezjēdzīga. Tai ir 0 nozīmes.

Lai kā ,atļaušos rakstīt -profesionāļi, slavētu , slavinātu, cildinātu Zebri, viņa nozīme ir tik daudz,cik viņa lasītāji.

Bez lasītājiem , bez tās tautas kolektīvās atmiņas par Raini kā lāpnesi latviešu ceļā uz Eiropu, viņam taču būtu 0 vērtība. Ja Rainis būtu 100x tulkots citās valodās un citu tautu profedionāļu slavēts , tad tur viņš arī paliktu – tajos žurnālos un grāmatās.
Bet viņš ir dzīvs, jo viņš sarakstīja ne tikai Uguni un nakti, Baibiņu, Daugav abas malas, bet viņš bija visvairāk citētais dzejnieks uz Sibīriju izvesto latviešu vēstulēs. Viņš bija un ir dzīvs tautas , savu ladītāju dēļ.

Kā ir šodien? Kad tik bieži dzirdu – latvieši nekad nav dzīvojuši tik labi kā šodien. Bet kā ir ar latviešu literatūras lasītājiem?

Rakstītājiem viss labi. To varam gan izlasīt,gan bildēs redzēt. Ik pa laikam , kā šoreiz Kalpiņa pie pilnas bļodas iekviecas, bet vispār viss ir labi.

Bet kā ar lasītājiem.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: