Mīklainais rukšu audzētājs

Man kaut kas pilnīgi svešs. Tas pirmais iespaids,ka māksla ir otrā vietā, pirmā vieta – prasme pelnīt izmantojot tehnoloģijas. Droši vien runa ir par kaut kādu hibrīdu.

Izlasīju un paskatījos – jā – var nopirkt biļetes uz Hermaņa izrādi Gorbačovs. Iespringu un atslābu – nav mans budžets. Grāmatas nevaru nopirkt, tik cik atrodu bibliotēkā. Labi,ka ir bibliotēkā šis tas lasāms.

Airbaltic ir biļetes par +- 100 eur. Arī ne mans budžets.

Visas Latvijas amatpersonas gandrīz aizrīdamās lamā sabiedrību , cik tā naidpilna, cik dumja, slinka, alkatīga. Bet lamā jau tos,kuri nav pratuši korumpēt varu, nav pratuši likumīgi un tikumīgi zagt un tad nopietnu seju tv ekrānos māca dzīvot zagt neprotošos.

Jā – tagad vairāk kā jebkad agrāk saprotu ,kā tas ir – būt kā nodalītam no sabiedrības, no īstenības.

Nu jā – atkārtojos, man konkrēti atgriežas okupācijas laiki, kad tik daudz kas no klasikas, no jaunā un aktuālā vienkārši nebija pieejams. Varbūt tāds vienkārši ir vecums – netaisnīgs no visām pusēm