Varbūt laiks maksāt par vakcinēšanos?

Brīvprātība neatcel atbildību par sava brīvā prāta izmantošanu. Ticamāk pūļa imunitāti panākt (ja mūsu sirdsgudrajā sabiedrībā tas vispār iespējams) ar pamatotu iespēju-aizliegumu līdzsvaru.
Pirmkārt – darba devējam, kurš cita starpā atbildīgs arī par darba apstākļiem un VISU darbinieku veselību jādod brīvas tiesības izvirzīt vakcinēšanās prasības un pēc saviem ieskatiem atlaist/pārcelt visus, kas atsakās no iespējamas vakcinācijas.
Otrkārt – visu veidu pabalstu saņēmējiem turpināt izmaksas tikai pēc vakcinācijas.
Treškārt – valsts un pašvaldību darbiniekiem un visiem, kas algu saņem no nodokļu veidota budžeta vakcinācija obligāta, izņēmumi īpaši pamatojami.
Iesākuma ar to vajadzētu pietikt un nekādas cilvēktiesības un brīvības nebūtu pārkāptas. Man ir brīvība nestudēt, bet tad nedabūju iecerēto darbu. Man ir brīvība nenokārtot autovadītāja eksāmenu, bet tad nedrīkstu sēsties pie stūres. Ir valstis, uz kurieni tūristam prasa obligātu vakcinēšanos pret vietējām slimībām – pat tad cilvēktiesību tribūni neprotestē.
Cilvēku šķirošanas nepieļaušana kā arguments ir nelietīgi melīga. Šķirošana notiek nepārtraukti, jo ir viena no civilizācijas pazīmēm. Visbriesmīgāk tiek šķiroti ļaudis veikalos –kam nav naudas, tos pat neapkalpo.
Kurš taisnības trubadūrs kāptu lidmašīnā, kam pilota krēslā vājredzīgs epileptiķis ar cilvēktiesībām?