Jauna ēra

Es nesaprotu, kāda jēga ir rakstā atsaukties, ka īrniecei, kas nepar ko nav maksājusi un rūpējusies jau trīsdesmit gadus dzīvojot elitārā galsvaspilsētas centra izvietojumā, tagad ir septiņdesmit. Tāpēc viņa tagad nevarot neko mainīt. Tad kad viņa izvēlējās palikt šajā skaistajā un ievērojami kvalitatīvāk par padomjlaika brīnumiem celtajā mājā, viņai bija tikai četrdesmit. Ja tad viņa neizvēlējās mēģināt iegūt savu īpašumu, tad uz smieklīgās īres rēķina ietaupīto naudu, būtu varējusi krāt. Pa trīsdesmit gadiem ne tikai dzīvokli, gan jau majiņai sanāktu.
Diezgan mulsinoši ir tas, ka īrnieki kas pēdējos trīsdesmit gadus veiksmīgi ir varējuši maksāt smieklīgi mazās maksas tiek pasniegti kā cietēji salīdzinot ar šķībi greizi celto padomjmāju privatizēto dzīvokļu īpašniekiem.
Privatizēto dzīvokļu īpašniekiem neviens nekādas atlaides nav devis, viņi ir gadiem pacietuši negodprātīgo namuapsaimniekotāju izdarības, maksājuši apšaubāmās īres par itkā mājai piesaistīto, bet mistiski nesaprotamo zemi…. Ja jebkas notika ar šo viņu pašu īpašumu, tad vienmēr tika pateikts: vajadzēja apdrošināties tas ir Jūsu īpašums, Jūsu atbildība.

Es neiebilstu, ka kāds cīnās par savu taisnību, bet pateikt, ka centrā arhitektūras pērlē pa sviestmaizes cenu nodzīvotie trīsdesmit gadi ir nez kāda nelaime. Bet labi zināmajā puskriminālajā mikrorajona vidē ar izdemolētajām un piemēslotajām kāpņu telpām pašam par visu maksājot ir Dieva dāvama. Murgs.

Vecais īres likums darbojās īpatnējā juridiskā telpā – saglabāja padomju sistēmai raksturīgu sapludinātu publisko un privāto telpu, nenodalot, nenovilkot skaidras robežas starp valsts, pašvaldības un privāto īpašumu. Iepriekšējā RD ar šādu kārtību sadzīvoja, kā cimds ar roku. Turpināja aizlaist padomju laikā nodzīvoto pašvaldības īpašumu , bet visu bardzību un uzmanību vērsa uz privātīpašumu. Jautājums ir – vai jaunā RD turpinās esošo praksi un vai jaunais īres likums ko mainīs?

Jaunais īres likums vajadzīgs nabadziņiem, kas nevar investēt 100 miljonus, jo baidās no jebkurai uzņēmējdarbībai raksturīgā riska. Ar likumu viņi pazemo tos, kas negribot investēt 100 tūkstošus, jo viņiem to nav.

Tas vēl ir Betmena krupis, kas jārij pingvīniem. However, nekas jau nau uzcelts priekš jaunajām ģimenēm. Drīz sāks iziet no ierindas tās pašas hruščovkas. Ja nebūtu tik daudz ekonomisko bēgļu, jauniešiem būtu vēl lielākas problēmas dabūt jumtu virs galvas. Nu, kaut kas līdzīgs kā pēc kara.
Autors ne ar pušplēstu vārdu nav pieminējis biznesu Latvijas gaumē- prihvatizēto zemi zem daudzdzīvokļu mājām.

Ja kāda tēma tiek apskatīta vienpusīgi, un tā ir vispārēja tendence daudzu gadu garumā, var sākt domāt par tendenciozu attieksmi. Par nožēlu, jautājumā, kas skar denacionalizētos īpašumus, un tātad ļielā mērā arī vēsturisko apbūvi, vērā tiek ņemts, popularizēts vienas puses, un arī atlasīts, viedoklis. Nav vispārējas, padziļinātas situācijas izpētes, analīzes. Arī runājot par atsevišķiem , skaļiem gadījumiem, trūkst otras puses viedokļa, pilnas situācijas analīzes. Šis segments ir daudz cietis, ir 50 gadu padomju pieredze un 30 gadus ilgs neviennozīmīgi vērtējams risinājums. Ja ir vēlēšanās saprast, tad pieeja, kurš skaļāk, tam taisnība – neder. Bet piespiedu risinājumi, nerespektējot situāciju, kā tas ir vērojams pēdējās desmitgadēs, ne pie kā laba nenoved.
Manuprāt, vēsturiskais īpašnieks, vēsturiskais īrnieks un kultūrvēsturiskais mantojums ir viens vesels, viens modelis ar zināmu pēctecību. Ja sistēma ir sakārtota, tur nepastāv iekšējas pretrunas.
Zaudējot vēsturisko īpašnieku, tiek zaudēts vēsturiskais īrnieks, un zūd kaut kāda būtiska daļa no visiem piederoša kultūrvēsturiskā mantojuma. Tā ir tēma, kas skar vairāk nekā vienu segmentu.

Kā atbildi uz manu intervijā izteikto viedokli, īres nama pārvaldnieks pēc īpašnieka rīkojuma atslēdza dzīvoklim ūdeni.

“”Viens no līdzšinējā regulējuma rezultātiem ir arī liela kultūrvēsturiskā mantojuma daļas nopostīšana,” norāda P. Strautiņš.”
Īres likuma postošā ietekme uz vēsturiskās apbūves, denacionalizēto namu situāciju bija skaidri redzama vismaz pēdējos desmit gadus. Tas nebija noslēpums jomas speciālistiem un to redzēja ikviens, kas kaut reizi bija izgājis cauri vēsturiskajiem kvartāliem. Šķiet, tā bija Klintones vizīte, kur augstā viese izteica izbrīnu par tukšajiem namiem Rīgas centrā. Sen vairs nav runa par atsevišķiem gadījumiem, bet par sistēmu.
Šī situācija ar likumdošanas līmenī radītām sekām beidzot ir jāatzīst. Atbildīgā valstī – valstij un pašvaldībām būtu jānāk pretī vēsturiskajiem īpašumiem un jādara viss iespējamais, lai vēsturiskā apbūve tiktu sakārtota, kā arī jāatzīst, ka esošā sodu politika, audzējot graustus, un, ar soda naudām pildot budžetu, sevi nav attaisnojusi.

https://jauns.lv/raksts/zinas/434761-vai-miera-ielas-nama-jauna-ipasniece-slepjas-no-irniekiem-lai-raditu-paradu-un-izliktu-uz-ielas

“Mēs, divi seniori, dzīvojam denacionalizētas mājas dzīvoklī ar padomju laika līgumu, kurš ir uz mūsu dēla vārda. Visu laiku par dzīvokli un ūdeni maksājām uz saimnieka bankas kontu, bet no 2020. gada jūnija to vairs nevarējām izdarīt, jo konts izrādījās slēgts. Zvanījām saimniekam, kurš paziņoja, ka vairs nav īpašnieks un nedrīkst izpaust datus par jauno mājas īpašnieku. Vēlāk izdevās noskaidrot, ka tā ir viņa meita, ar kuru mums neizdodas sazināties. Mans dēls atvēra īres depozītkontu un par to ierakstītā vēstulē paziņoja iepriekšējam saimniekam un Īres valdei. Tagad jau piecus mēnešus par dzīvokli maksājam uz depozītkontu. Cik ilgi tas tā varētu turpināties, un kādas varētu būt sekas? Esam neziņā par mūsu turpmāko dzīvi?” Jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītājs Arnolds no Miera ielas Rīgā.

Pirmais jautājums – kāpēc likums neparedz, ka visi īres līgumi obligātā kārtā tiek registrēti Zemesgramatā. Žurnālisti – hallo – brokastis neesat ēduši?!

Elle un indija – kas tā par maucību, ka kārtējais likums paredz, ka varēs nodokļus nemaksāt un ka vesela nozare paliks ēnu ekonomikā.

Kāpēc mediji ir tik impotenti, ka nespēj tik būtiskus jautājumus sabiedrībai izskaidrot.

Nākošais – ja investēs 100 miljonus īres tirgū – t.i. – īres namos. Kā investori atpelnīs šos miljonus? Ekonomika Latvijā ir iznīcināta, cilvēku simti tūkstoši ir bez darba , bez iespējām.

Vai šī nodokļu nemaksāšana ir paredzēta, lai bagātie investori var nemaksāt nodokļus un lai nabaga izirētāji , kuriem nebūs izsitēju komandas – nodokļus maksātu?

Vai EM ir izvertējusi balansu starp piedāvājumu un pirkstspēju īres tirgū?

Kur ar šiem aprēkiniem var iepazīties.

Es uzdotu ar kadiķkoku pa ribām – nr 1 medijiem, nr 2 0 EM, nr 3 saeimai. kaut ko dara – saeima, ministrija mediji tērē miljonus nodokļu maksātāju naudas, bet ko dara – visticamāk paši nesaprot, kur nu vēl sabiedrībai izskaidrot