Risks zaudēt investīcijas atjaunojamās enerģijas nozarē

Latvijas zelta atradnes ir dabas resursi – meži un purvi. Tas ir resurss, kas īsā laikā tiek izsaimniekots ar bezsaimnieka vērienu.
Kas notiek ar Rīgas mežiem šobrīd – šoziem, kad lielos apmēros turpinās vēl atlikušo mežu retināšana, fragmentēšana, izciršana. Ir lietas, ko nevar noslēpt – šoziem bagātīgi piesnigušajos mežos gandrīz nav redzamas dzīvnieku pēdas – tas liek domāt, ka notiek kādi būtiski procesi, izmaiņas ekosistēmā. Var minēt, ka tam ir vistiešākais sakars ar koka granulu un šķeldas ražošanu, kas no labi domātas pakārtotas nozares ir kļuvusi par dzinējspēku mežu izstrādei.
Vai pārejas administrācija un RD jaunais sasaukums stājoties pie darba ir veicis kādu situācijas novērtējumu RM, kāda ir tālākā darbība, lai RM nezaudētu pilsētas zaļo plaušu lomu un funkcijas?

Amerikāņi nupat kā izbaudīja, kur noved pārlieka aizraušanās ar AER…
Ak, America, America may God thy gold refine… Skaista dziesma, taču šķiet Dievs bija novērsies no Amerikas, kad nesen uznāca aukstuma vilnis un ar to saistītās ķibeles.
Vēl viens interesants un pamācošs raksts Kapitolija preses izdevumā TheHill – “Enerģijas aukstā patiesība” https://thehill.com/blogs/congress-blog/energy-environment/540747-the-cold-truth-on-energy
Raksta nobeigumā skumjš secinājums: “Aukstā patiesība ir tāda, ka ģimenes būs spiestas maksāt dārgi par mūsu valsts lēmumu, lai izslēgtu uzticamas enerģijas avotus no mūsu tīkla.”
Kāda daļa mums gar amerikāņu likstām? Taisnība, bet pamācīties no citu kļūdām gan ir vērts, nevis atkārtot tās pašiem.

Kādas investīcijas, kad sabiedrības naudiņa jau aizgājusi Dombrovska, Kampara, Pavļuta, Ašerādena un Pūces stipendiju maksātājiem, OIK beneficiāriem?
NATO un ES valstu vidū nav tādas, kur netiktu atbalstīta saules enerģijas ieguve un nav tādu, kur miljardi aizietu par neracionālu elektrības ražošanu no gāzes un koksnes, kā tas ir Latvijā.