“The Social Dilemma”: vai Silīcija ielejas eksperti (re)programmē mūsu jauniešus?

Kas notiek, kad algoritmi sāk pieņemt lēmumus, kad mākslīgais intelekts no rīka pārtop par gala atbilžu, rezolūciju devēju, visaptverošu pasaules organizētāju? Kas notiek uz robežas starp bezkaislīgu tehnoloģiju un dzīvību, kas kam kalpo un kādas ir dzīvības izredzes šai nevienlīdzīgā sacensībā?
Vērojot savus pusaudžus, jāatzīst, ka 12-17 gadnieki ir nevien atkarīgi, bet nu jau ir daļa no tīkla – intelektuāli, emocionāli, fiziski.
Galēji aktuāls ir jautājums par digitālo rīku lomu un vietu, īpaši jaunās paaudzes, kas aug kopā ar tehnoloģijām, kontekstā. Šī sociālā fenomena sekas nevaram pat iztēloties.
Minētās “intelektuālās sašaurināšanās” trīs izpausmes – precīzi fiksētas.
Kā vienu no risinājumiem saskatu kultūras izglītību, kas māca tehnokrātu paaudzei zūdošo iedziļināšanos, pacietību, disciplīnu, uzticēšnos reālajai, fiziskajai pasaulei, savām maņām un galvenais – empātiju.