Laukos un plašā pasaulē

Tišheizerei pārmetums,ka nepajautāja Tjarvei – kur tad ņēma tās daudzās grāmatas,ko lasīt? Neba nu pagasta vai Cēsu bibliotēkā. Te bija viena lueluska iespēja nopratināt liecinieku – kā ir ar grāmatām laukos un novadu centros.

Par pašdarbību piekrītu – tas ir jauki. Mani uz skatuves nevarētu dabūt, ja nu madu skatos ar slotu , bet skatīties paddarbības teātrus man ļoti ļoti ļoti patīk.

Tad par simtgades programmu.
Arī tā bija ļoti ļoti negodīga un netaisnīga.

Piemēram, 4.maijā izsludina bezmaksas filmu skatīšanos. Tu nostāvi rindā un nedabū to biļeti. Un kā desu nedabūjis padpilsonis cilpo mājās mierinot ar domu,ka ir taču msize, vai manā gadījumā – grāmata,ko lasīt.

M.Sirmā kora koncerti – tikai uz ielūgumiem. Nu atkal kā okupācijas laikā – partijas pie smalkiem māksliniekiem veclaiku greznības namos,kamēr darba tautai maize un izpriecas krastmalā sr lētiem šļāgeriem.

Lasīju,ka Rīga atkal pretendēs uz Eiropas kultūras galvaspilsētas godu. Pirmais ko nospriedu – tas nozīmē tikai vienu – dzīres korumpantiem. 2014 .gada naudiņa nu jau notrallināta – pilnīgi kā liktens dāvana – jaunas orģijas….

Skumji,bet fakts

Tjarve apgalvo,ka ir pieaudzis muzeju apmeklētāju skaits. Es par to brīnos. Jo – man patīk LNMM, birža, dievinu Rundāli. Vienkārši dievinu,bet – par LNVM man vienkārši ir izmisums. Nu izmisums. Fotomuzejs – izmisums!

Tjarve piemin,ka cilvēki sāk apzināt savu kultūrvēsturi, bet – Debess – cik tā KM ir naudas iegrūdusi,nogrūdusi kuļturščiku ceļojumiem un atņēmusi vietējiem kultūras budžetiem. Kaut vai piemērs ar Alsungas pili. Man gadījās superīga gide – jauna,skaista, gudra utt. Bet viņa visu laiku bija spiest teikt – tās ir runas, tie ir nostāsti, atmiņu pieraksti, vajadzētu naudu darbam arhīvos, bet kur to naudu ņemt, ja pagasts visu iegulda pašā būves saglabāšanā.

Uzrakstiet,cik simtus miljonus Latvijas valsts politiķi atvēlēs,laipni atdos ārzonu un ofšoru nodokļu maksātājiem,tā vietā , lai izsludinātu ideju konkursus par biznesa un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas ideju apvienošanu. Vai citiem vārdiem – izsludināt miljonu atbalstus pašvaldībām un uzņēmējiem,kuri pratīs pelnīt tā,ka ne tikai atdzīvojas , bet attīstās kultūrvēsturiskie objekti. Ka mēs atdzīvinām, izrunājam ,izvērtējam savu vēsturi.

Tā vietā ir sajūsmīga slapināšanās,ka ārzemnieki lūk, izlasījuši Ikstenas mātes pienu, vai Ak tu laime svētā – vienu filmu rādīs roterdamā, citu amsterdamā un kur nu lielāka laime –
Patiesībā nelaime – skriet pa pasauli diedelējot tās atzinību un augstprātīgi ignorējot kas mājās notiek

Vēl. Lūk, šai IR numurā mums stāsta ,ka valsts ir devusi naudu tādai un tādai filmai. Pēc tam – pēc 100 gadiem, rādīs kino. 8 eur biļete, Viena lieta – cik būs maksātspējīgo, cik vispār seansu būs un trešais jautājums- cik būs gribētāju skatīties fantāzijas.
Kopš es skatījos sīmaņa pelnu sanatoriju – nu no laba prāta uz viņa filmām neiešu. Kas pat tumsu tur kustējās un brēkalēja, vēl tagad nesaprotu. Lasīju,ka Ēģiptē kādā festivālā šī filma dzbūjusi balvu. Nospriedu,ka tā lustīgā latviešu vēstnese Iveta sadzirdījusi un uzpirkusi žūriju. Cita skaidrojuma man nav.

Es uzskatu,ka mums sabiedrībai ir dubults kaitējums – mūsu naudu notērē , bet mums no tā nekas netiek ,jo pat nepaskaidro , kam. Kas tas ir kas uzņemts un.parādīts. kur tās fantāzijas domas lido – ja saprast, tad vismaz mēģinšt saprast – nu tādai iespējai būtu jābūt. Tā nauda ko šie notriec, ir arī manis sūri grūti pelnīta.

Vakarvakarā es radio klausījos tīrkultūru – iededzu mazu svecīti,izslēdzu gaismas, ierāpos logā – klausījos un domāju. Cik dīvaini – vai mans pienškums nav būt tagad laimīgai? Esmu paēdusi,siltumā, man ir mīloši cilvēki un es mīlu cilvēkus. Ko vēl , ko vēl – bet tāda neapmierinātība, nedrošība, gatavība izšaut pārmetumus kā ložmetēju kārtu – tās domas kā tāds melns mākonis man pāri un spiež nost.

Nu labi – marta beigās arī Latvijā atvērs kultūras iestādes, tikai jautājums – kas tur būs un kas spēs maksāt lai tur tiktu iekšā. Visticamāk, ka man būs jāpaliek sēžot uz palodzes un kūkojot. Ja nu man vienai – labi – kas tur viena tante, bet vai tad es viena tāda esmu…

Cita lieta – tas šai intervijā nav jautāts un nav atbildēts, bet es uzskatu,ka tieši valsts vara !!! NA vadītā KM politika ir virzīta , notiek sabiedrības noslāņošanās un sabiedrības debilizēšanas virzienā.

Tjarve apgavo,ka cilvēki skatās latviešu filmas. Izmanto filmas.lv. Bet cik Latvijā ir cilvēku,cik no viņiem tās filmas skatās , un cik ir spējīgi samaksāt par tām,kuras ir iespēja noskatīties par maksu,kas ir pamatā.

Lūk, vai ir kāds pētījums, kas parādītu – kādu finansējumu no VKKF un Latvijas KC saņēmušas tādas un tādas filmas un cik tās ir pieejamas skatītājiem bez maksas.

Es apgalvoju,ka kultūra soli pa solim arvien vairāk tiek padarīta tikai par turīgo un bagāto iespēju.

Es arvien biežāk saskaros ar to,ka es kultūrā baudu nevis to,ko es gribu, bet to,kas ir pieejams. Ko atmet visiem….

Nesen atkal bija jāiet uz onk centru un šoreiz lika ņemt līdzi covid negatovu testu.

Visas medicīnas iestādes kur eju – gan pacienti,gan mediķi nespēj ne atņemt manu labdien, ne uzredzēšanos.
Mums visiem ir kaut kādas problēmas, cik nu katrs tās lielas un sāpīgas pataisam- bet …. mani nenormāli nomāc nevis sāpīgas potes , bet cilvēki kā ēnas, kā zombiji. Tu it kā esi ticis cilvēkos , nu vari parunāt, uzsmaidīt – bet visi kā lēmēti. Kā pirms šaušanas. Kas notiek šai valstī,šai sabiedrībā? Labi – varas cilvēki mums rok bedri,kurā grūž mūs iekšā, bet ir taču varianti. Nu ir!

Visā nopietnībā – par šo jau sen gribu parunāt.

No vienas puses, kultūra – vārda visplašākajā nozīmē ir vairāk kā nekad agrāk. Mums laikam ir viens no lielākajiem kultūras budžetiem un lielākais skaits kuļturščiku.

Un vienlaicīgi – mēs tik un tā esam sociāli netaisnīgākā , negodīgākā, bezatbildīgākā utt. Valsts un sabiedrība.

Kāpēc? Vai tad nevajadzētu būt tā,ka kultūra cilvēkus katru atsevišķi, sabiedrību un valsti padara labākus? Godīgākus, patiesākus, kritiski domāt un lemt spējīgākus?