Zem ledus sit pulss

Par Vācieti Ojāru, par Džemmu Skulmi ,Ziedoni, Peteru -tūkstošiem dižgaru. Visu laiku cenšos sev izskaidrot – kur mums šodienas Skulme Džemma? Nu lai kolaborē ar varu, lai ceļ sev māju un brauc uz Ameriku vai mēnesi, bet lai rada to Lielumu.

Vācietis – nu nav mums šodien tāda mēroga dzejnieka, mūsu laikmets to nespēj radīt, bet nākošais spēs?
Ja ne dzejnieku,tad vismaz rakstnieku, kas spētu parādīt – tā līdz kaulu smadzenēm kā bija, kā ir būt talantam un vienlaicīgi varas kalpam, kā saprast kas notiek un tad spēt ar to dzīvot.

Varbūt reira cietā roka kaut ko uz labo pusi būtu mainījusi,ja ne naciķu nodevība ….

Lūk, bija Vairas Vīķes -Freibergas lekcija, FB tiešraidē – par t.dz. un gada ritiem. Aizkustināja , cik uzmanīgi, saprotami un jauki runāja vecprezidente par mūsu – latviešu garīgo pasauli. Zvēru, ka mani pārņēma tāda debešķīga sajūta, ka es visus mīlu un visi mīl mani un esam vienoti kā viens un tā … Bet īsi pirms beigām – bāc – Vairiņa bedrē iekšā un kājas vien pa gaisu. Visa burvība un mana laimība pagaisa līdz ar pašu Vairas kundzi . Proti – stāstīdama par 13.gs. Krusta kariem , vecprezidente apgalvoja, ka krustneši mūsu senčus uzvarēja, jo šiem bijuši labāki ieroči. Nu kāpēc tā jāmanipulē ar vēstures faktiem? Lietuvā esošās ciltis krustneši neuzvarēja, kaut gan šiem – es domāju leišiem, jau nebija labāki ieroči.
Toties leiši prata apvienoties, ko neprata mūsu senči. Nav nekā sliktāka kā mācīt un stāstīt nepareizus faktus, puspatiesības.

Tāpat kā tagad sīļa uzsaukums par homoseksuāļiem – kā nav kauna!!! Ja jau sabiedrībā naids būtu – būtu muns augstos amatos homoseksuāli cilvēki? Vai nav paša sīļa akla dzīšanās pēc konjunktūras

Nē – man pietrūkst tādas godīgš dziļas veco laiku izrādes . Šodienas vispārējā realitātes, vēstures, bijušo vērtību devalvācija neliekot lietā neko jaunu un nopietnu – nu nav man par to nožēla. Nu nav.

Prātā ieskrēja ,sīļveida bezsakarā, teiciens – kungi , jūsu gadsimts ir miris. Tas ir par mani. Tas pavasaris, kas nāks teātrī , tas vairs nebūs man.

Par DDT. Neko daudz no viņu radītā neesmu redzējusi, bet esmu gauži skeptiska par to, ko esmu redzējusi.

Piemēram, SN balvas dēļ steidzos noskatīties Dvēseļu uteni. Man kā vēsturniecei nervi bija beigti. Absolūta vēstures profanēšana, debilizēšana pēv krievu laika – rebjata – davaitje žitj družno. Runāju par to vietu, kur latvietis krieviski runājodam pārmet, ka ir okupants un tas atcērt tu žīdu šāvēj aizveries un zālē smiekli un visas vēstures problēmas un tautu domstarpības ir atrisinātas.

Tikpat necienīgi, lai neteiktu noziedzīgi, pret vēsturi izturas piesauktais sīļu valters – arī maz viņa izrādes esmu redzējusi. Bet nu uz Svina garšu aizgāju. It kā runa ir par būtisku laiku un tēmu – okupācijas, holokausts. Uz skatuves projektors vēst.dok. rādīšanai. Tikai … ekrāns skatuves dziļumā, bet priekšplānā aktieri 5 minūtes mocās tēlojot dzimumaktu. Aš žēl palika, ka tik grūti.

Par to tās balvas mūsu kuļturščikiem? Par vēstures kropļošanu un makdonalizēšanu. Nez kā vēl man izteikties.

Tāpēc neskatīšos ne sīli, ne tropu un kairišu ne tik. Pēc viņu nelietībām tik nervu drapes jāmeklē un par to visu jāmaksā. Priekš kam?!
Dabūju beidzot čērčila autobiogrāfiju. Zelta manta , sajūta lasot, kā Lielo Lielās Patiesības grāmatu lasītu. Un tad tas humors.