Vadzis pilns

Vinķeles gadījumā skaidrāk kā parasti parādījās gadus 30 veca ķeza – ministriju un ministru ačgārnā funkcionēšana.
Ministrs nevis realizē valdības politiku savā nozarē ar ministrijas kā instrumentu, bet ministrijas augstāki (un ne visai augsti) darbinieki kopā ar nozares spēka grupām izmanto ministru kā savu interešu pārstāvi valdībā. Tas iespējams, jo vairumam ministru nav pat idejas par to, ko nozīmē “politiska valdība”. Nav un nevar būt, jo viņi vairumā ir iesācēji politikā un politiskus instrumentus lietot nespēj.
Politiķis ir profesija ar specifiskām prasmēm zināšanām un pamazām uzkrājamu pieredzi, ko nevar aizstāt ne doktora grādi, ne tautas mīlestība. No kurienes tas viss cilvēciņam, kurš, tikko iestājies kādā “partijā” (vai nomainījis veco) un tūlīt jau uzreiz uz Saeimu, tur parullē gurķi un ministrs gatavs. Nenovēršami, ka tad aste luncina suni.
Parādībā prasītu nopietnāku analīzi, ne komentu žanrā.

lūk, kādā agrā vēl tumšā rītā es nūjoju pa Mūkusalas ielu. Man garām ātrā solī pagāja jauns vīrietis, bet es viņam diezgan turēju līdzi – arī ātrā solī ejot. Vienbrīd redzu – man priekšā ejošais vīrietis sāk lēkāt kā kazlēns zaļā pavasara zālē . Kas tad nu? Kas par priekiem -nodomāju un nākošajā mirklī sapratu – vīrietis pieskrēja pie sievietes gaišā mētelī, vaļējiem kupliem matiem un no mugurpuses viņu apķēra. Abi sasmējās, sabučojās un aizgāja rokās saķērušies.

Es to redzot apstājos , uztaisīju dziļās ieelpas- tik skaisti tas bija, ka negribēju tam paskriet garām asfaltu klaudzinot.

Vispirms jau sev un tad visiem novēlu – lai mums šai gadā katram ir tādi draugi, draudzenes, mīļie un labie, kuri mūs ieraugot un kurus mēs ieraugot palēktos un lēkātu no prieka. Lielākas laimes kā satiekot mīļumu un mīlestību uz šīs planētas vienkārši nav. Tā labā ziņa, ka to mīļumu un mīlestību paši varam saražot – bez nodokļiem, bez nodevām un atskaitēm. To es novēlu visiem – lai top!