Sapnis novembra naktī 3

Komentāri (3)

Sskaisle 26.11.2020. 09.42

starp citu -kad es biju Orsī muzejā , tur stāvēja – nu baigi jau smukie, bet nu karavīti ar automātiem. Man ir nenormāli bail no tādiem un kad es pa to laukumu gāju, es jutos kā zaķis pa mīnu lauku. Ha – Brīvā Eiropa – ar automātiem , kā Ēgiptē – tur arī visur ar automātiem apsargāja.

Bet nu kad iegāju muzejā – paņemu audiogidus – kā citā pasaulē – citā īstenībā. Tā nu tomēr ir baigākā laime , baigākā.

Daudzi muzeji piedāvā digitālos apmeklējumus. Vinereiz pamēgināju Stadel Farnkfurtē un sapratu, ak nē. Ja nav tad nav, bet ja ir – tad klātienē – lai var ienirt mākslas darba aurā. Bez tā – nav jēgas

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 26.11.2020. 09.38

Tad cita lieta – mani aizkustināja līdz asarām tas, kas visvairāk un visilgāk tā rīta apmeklētāju pūļi drūzmējās tieši pie Purvīša gleznām.
Man pat ir tādi foto – pūļi ap Purvīti .
Tā sajūta tāda, ka no viņa gleznām plūst gaisma. Tur tik daudz tādu dvēselisku darbu – tādu, kas it kā atver un piefiksē māklsinieka pašu intīmāko un smalkāko un trauslāko mirkli un mūžību vai mirkli mūžībā.

Starp citu – mierā un klusībā Purvīša gleznas var baudīt Dauderos.
Un vēl – man ļoti būtu paticis – varbūt nākotnē būs audiogidi. Tomēr – mūzika un vārds – tas ir ļoti emocionāli izglītojoši un iedarbīgi. Atkal naudas lieta un tikai …

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 26.11.2020. 09.31

Sākšu ar citu lietu – šo izstādi redzēju Viļņā š.g jūlijā – pilnīgi par velti! Katra mēneša pēdējā svētdiena – ieeja muzejā par velti. Mums tā nav. Mums vajaga algas pielikumus varas elitei un protams , naudu korupcijai un partiju apmaksāšanai.

Nākošais – grāmata kā – izstādes katalogs Viļņā maksāja 20 eur, Latvijā – 35 eur. Viļņa tā bija bilingvāls izdevums – lietuviešu un angļu valodā. Tomēr – es nopirku sev izcili skaistu grāmatu par Čurļoni – 12 eur. Jūtiet atškirības?

Ar to Čurļoņa grāmatu interesanti – tur ir viņa biogrāfija, vēstules, laikabiedru atmiņas, darbu apraksti – bet īstenībā – es gribētu tādu viņa gramatu, kur tādi gudri talantīgi cilvēki pilnīgi brīvi no jebkādiem uzstādījumiem, priekšstatiem utt – ko vini domā , jūt skatoties Čruļona darbus. Man viņs šķiet tik ļoti latvisks un tuvs. Pirms desmit gadiem viena pati staigāju pa Čurļona muzeju Kauņā un kādā otrā stundā man par gidi pieteicās muzeja uzraudze – vienkārša sieviete, kura vadāja vēlreiz visam cauri un runāja un runāja. Un es pēc tam domāju – jā un nē – interesanti, ko otrs jūt un saprot, no otras puses – interesantāk būtu bijis sevī ieklausīties.

Noteikti braukšu vēl uz Kauņu . Tur starp citu arī lētas un nenormāli garšīgas kūkas.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: