Ārzemēs dzimušie varētu kļūt par Latvijas patriotiem 6

Komentāri (6)

lindab456 26.11.2020. 09.23

Kā rāda šis raksts – ar visu cieņu un pietāti, kas ir acīmredzama autora publikācijās u.c. aktivitātēs, ienācējam no citas kultūrvides nav vienkārši saprast un pieņemt, ka “sāpīgā vēsture” nav tikai vēsture, pagātnes fakts, – tā turpina veidot šodienu un gulstas kā drauds pār nelielās divmiljonu nācijas nākotni.
Ar patiesu interesi lasu autora pulikācijas un saskatu, ka tieši no starpkulturālās saskarsmes viedokļa tas ir ieguvums. Tomē, lai saprastu līdz galam mītnes zemes vēsturi, ar cieņu nepietiek, tā ir arī jāiemīl ar Tēvu zemes mīlestību. Tas ir individuāls, ne politisko lēmumu ceļš.

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 25.11.2020. 11.50

tāds virspusējs, grūti saprotams spriedelējums
Sāksim ar to, ka mīlēt un cienīt var tikai to, ko pazīst. Cik šie kosmpolīti, kuri šodien sludina Rīgā, rīt Rio un aizparīt Pekinā var pateikt par zemi un tautu, kurā dzīvo?

Vēl – SIF šogad valsts iedeva miljonus – nu saprotu, ka ir atsķirība 3 vai 30 milj , neatceros, cik bija , bet ne jau tas šeit no svara, bet gan tas, ka šī nauda vārda tiešā nozīmē tika izerēta sabiedrības debilizēšanai nevis integrēšanai.

Es piemēram, neko nezinu par Klaudio Rivera. Labprāt uzzinātu , no kurienes viņš ir, ko šeit dara, kā jūtas, kas aptīk, kas nepatīk, kāpēc utt. utjprj. Nu labi, bet – Latvijā dzivo igauņi – cik es zinu par Latvijas igauņiem? Neko. Pilnīgi neko. Vai , peimēram, rāda indiešus – viņi taču ir tik dažādi .

Sabiedriskie mediji – ko no tiem uzzin ārzmenieki par Latviju. Bija raidījums TE – par Brīvības pieminekli – visa runa, kas piemineklim vēderā un galvā. Gluži kā grāmatā par Aspaziju – ka tā ir dzejniece, kas apsaldējusi olnīcas , nevis ,kas ir viņas dzejas vērtība. Noskatieties to raidījumu – viens pļāpā, otrs pļāpā – jā , varbūt, iespējams, gan jau, ka . Nav neviena normāla stāsta par Brīvības pieminekli, par iedju, ko pauž šis piemineklis. Ko tāds ārzemnieks lai uzzin, lai saprot?

Vai kultūrdeva – ko par kultūru var uzzināt cittautieši skatoties šos raidījumus . Piemēram, teātris Valmierā – ai laba izrāde, ai laba scenogrāfija , ai labi – var te pavadīt laiku – un?! Tas ir viss, ko sabiedriskais tv par teātra izrādi pateikt? Kaut kāds murgs

Nu ja ideja ir braukt pa virsu – muldēt tukšgaitā vieniem un otriem – ir ok – Latvija tam ir tik nenormāli izdevīga vieta

+1
0
Atbildēt

0

Kristīne Bēra-Gurtiņa 24.11.2020. 10.10

Piekrītu, ka augot, dzīvojot ārzemēs, patriotisms veidojas daudz izteiktāk (tā notika ar mani). Protams, ja tiek nodrošināts ciešs kontakts ar diasporā dzīvojošiem, tiek mācīta valoda, vēsture utt.
Šeit uz vietas tas ir grūtāk, jo ikdienas steigā mēs bieži vien necenšamies aizdomāties par lietām ārpus ikdienas nepieciešajam. Bet tas noteikti būtu jādara – īpaši jautājums kā nodot tālāk patriotismu jaunatnācējiem mūsu valstī. Pilnīgi piekrītu, ka etniskai izcelsmei nav nozīmes, lai uztvertu valsti par savējo. Bet vai mēs esam tam gatavi?!?

0
-2
Atbildēt

0

Jānis Lakijs 24.11.2020. 08.04

Dažas pērles:
• “…latviešu valodas aizsardzība ir nepieciešama, lai gan tam nav pietiekamu nosacījumu”
• “…progresīva politika abos jautājumos vienmēr radīs nopietnas problēmas. Viens no tiem ir nacionālās identitātes un gadsimtiem seno tradīciju “aizsardzība””
• “…tādā valstī kā Latvija, kur minoritāšu integrācija ne vienmēr ir bijusi veiksmīga”
Pēdējais citāts ir īpaši izteiksmīgs.
Ieradās vācieši bruņās, bet latviešiem neizdevās viņus integrēt.
Ieradās krievi ar tankiem, bet latviešiem neizdevās viņus integrēt.
Kas vainīgs? Protams, ka latvieši.

+3
0
Atbildēt

2

    Kristīne Bēra-Gurtiņa > Jānis Lakijs 24.11.2020. 10.01

    Manuprāt, pamatīgi esiet pārpratis izteikto viedokli rakstā.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    vitalisvita > Jānis Lakijs 25.11.2020. 17.13

    Priecājos, ka mums ir tādi tautieši kā Jānis Lakijs, kurus, tēlaini izsakoties, globalizācijas propaganda nav politiskajā grāvī vēl ievedusi.

    Ieradās vācieši bruņās, bet latviešiem neizdevās viņus integrēt.
    Ieradās krievi ar tankiem, bet latviešiem neizdevās viņus integrēt.
    Kas vainīgs? Protams, ka latvieši.”

    Un vai gan grūti no tā izdarīt secinājumu, ka okupācijas sekas nav integrējamas, bet gan (tikai un vienīgi!) _ starptautiski leģitīmi likvidējamas!
    Varu vēl piebilst, ka okupācijas seku likvidācijai noilguma nav un ka tā, kā starptautiskās likumības atjaunošana, ir paveicama arī laicīgās, plaši daudzinātās “atvērto durvju politikas” apstākļos.
    Protams _ ja vien kāds mūsu politiskais mazohists par “atvērto durvju politiku” neuzskata vardarbīgas ekspansijas leģitimāciju.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: