Velojosla Čaka ielā – eksperiments ar pozitīvu startu

Būtu dīvaini iedomāties, ka Rīgas atgriešanās Rietumu vērtībās atkarīga no baltas krāsas un labiekārtojuma. Vispirms ir jāsaprot, kas darbina Rīgas ekonomiku un kādi ir mērķi, vai mēs ejam uz balto apkakīšu, ierēdņu un hipsteru Rīgu, vai pie mums ir reāli masveidā ierēdņus sasēdināt uz velosipēdiem. Pieļauju, ka ierēdņi pēc darba dodas uz savām Pierīgas mājām. Ir jāsaprot, kas ir Rīgas pamatiedzīvotājs un kādas ir viņa vajadzības, kas izmanto transportu.
Izstaigāju Čaka ielu un jāatzīst, lai cik skeptiski skatījos uz sabiedriskā transporta savietošanas iespēju ar velojoslu, rezultāts man patīk, ielas attīstībai tas ir ieguvums. Cits jautājums, kas notiek ar pilsētu kopumā, vai šāda fragmentēta pieeja sastrēgumus, gaisa piesārņojumu un stresu samazina vai tomēr palielina.

Mūsu ģimene centrā pārvietojas gan ar auto, gan ar velo. Nospriedām, ka Čaka iela ir kļuvusi mierīgāka un ar auto ir daudz patīkamāk braukt, jo nav stress par šaurumu un satiksme samazinājusies. Varbūt šis eksperiments būs arī stimuls ar auto doties nevis caur centru, bet izmantot apvedceļus.
Bet velo braucējiem arī jāpiemērojas, jo bieži vien tieši viņi ir tie, kas pārkāpj satiksmes noteikumus un ir neiecietīgi pret citiem satiksmes dalībniekiem (braucot pa ietvēm, ielām, neizmantojot velo joslas). No mūsu centra mājokļa jau labu laiku varu doties visos virzienos ar velo, bet man pašai iepriekš jāizplāno maršruts, lai visur pēc iespējas vairāk izmantotu tieši velo joslu. Citi velo braucēji to vēl nav iemācījušies, bet ceru, visam tikai sākums un Rīga visiem satiksmes dalībniekiem kļūs patīkamāka!

Rīgā arī būtu vērtīgi veikt iedzīvotāju aptauju par pandēmijas ietekmi uz pārvietošanos. Daudzu Eiropas pilsētu vadības uzskata, ka pandēmija ir reāla iespēja mainīt transportēšanās ieradumus Nupat lasīju, ka pilsētā vairumam iedzīvotāju (Berlīne) vai nevienam (Helsinki) nevajadzētu būt vajadzībai iegādāties automašīnu. Šīs gan abas pilsētas jau ir velobraucēju draudzīgāko pilsētu top20.