Detektīva darbs
10Saistītie raksti
Intervija /
13. novembris
Pelni jārušina, lai būtu liesma
Recenzija /
6. novembris
Omulības literatūra
Radars /
6. novembris
Radars Latvijā
1 no 2 miljoniem /
6. novembris
Tils Dembeks, vācietis ar Latviju sirdī
Radars /
30. oktobris
Radars Latvijā
Komentāri (10)
Sskaisle 25.10.2020. 09.30
Vēl es domāju, ka Latvijā ir joprojām vācbaltu kopiena ar oficiālām vācu asinīm, bet jāsaka skaidri un gaiši – mūsos visos rit neoficiālās vācu asinis – un neba nu tikai vardarbīgo pirmās nakts tiesību dēļ. Ir daudz liecību, ka latviešu sievietēm patika vācu kungi un otrādi.
Un labi, ka tā.
Vakardien staigāju pa parku – lapu zelts vārda tiešā nozīmē . Es tāda skaistuma piepacelta viegli levitējoša un tad – brāļu tautas bļedj – nolika mani pie zemes. Tas krieviskais mantojums tomēr ir drausmīgs. Kā melna debess, ko pat saulei grūti izgaismot
0
Sskaisle 25.10.2020. 09.23
Vēl es domāju, ka jā – ka būtu arī vācu baronu – čekistu. Bet – ja vācbalti nebūtu aizbraukuši un kopā ar mums sagaidījuši neatkarības atjaunošanu- mēs visi dzīvotu labāk kā šodienas šveicieši.
Padomā – kad Ulmanis atņēma vācbaltiem varu – kas viss sakrita jaunās valsts makā – superlabi kopti meži – to pārdošana deva Latvijas jaunai valstij zeltu. Iekopta zeme – superlabi attīstīta lauksaimniecība – Tu taču nedomā, ka Ulmanis ar savu entuziasmu panāca lauksaimniecības sasniegumus, izkoptas ainavas, satiksmes infrastruktūra, arhitektūra, reliģiskās un sabiedriskās ēkas. Vēl šodien saeima, prezidents, AT un 3 galvenie teātri ir vācbaltu ēkās.
Tā varētu turpināt.
Ko aiz sevis nākamām paaudzēm ir atstājusi Neatkarīgā Latvijas valsts? Izcirsti meži, samazinājies cilvēku skaits, sakropļota – tikai bagātiem pieejama kultūra, medicīna un konkurētspējīga izglītība.
Pēc eseju grāmatas izlasīšanas ķeršos pie Ineša Feldmaņa grāmatas par vācbaltiešiem Latvijā 1918 – 1940.
Nedomāju, ka vācbalti mūsu vēsturē ir tikai ar plusa zīmi, bet pavisam noteikti viņiem plusi bija/ ir vairāk kā 30 gadu Latvijas netkarīgai valstij.
Tieši tāpēc čekistu varas elite vēstures izzināšanai nedod naudu.
0
Sskaisle 23.10.2020. 12.19
Savukārt, literātus es uzskatu par dedzīgākajiem un kaislīgajiem kolaboracionistiem ar jebkuru no varām
Un iespējams, ka tieši tāpēc – izjūtot vainu par savu nelietību – spēj vien rādīt pasauli izejot tikai no pašu domāšanas un rīcības – t.i. gļēvas padošanās
0
Sskaisle 23.10.2020. 12.17
Tagad lasu LU ak.apg. izdevumu par varām Latvijā. Klau – man tīra bauda, bet Svētā Debess – tā grāmata sver vismaz 10 kg un tā aptver tikai vienu Latvijas vēstures aspektu. Vai tiešām no 62 milj valsts simtgades naudas nevarēja uztaisīt vienu izdevumu par ja ne Latvijas, tad vismaz Latvijas valsts vēsturi? Tādu, ko dāvināt ārvalstu draugiem , nelabvēļiem un vienkārši interesentiem.
Sasodītie čekistainie kuļturščiki – taču nē – paši visu naudu notrieca. Pie kājas viņiem valsts.
Patīk – uzskatu par izcilāko, ko esmu LTV1 redzējusi Tas notika šeit. Tādā nozīmē, ka raidījums izcili parāda,kā mēs varam paskatīties apkārt – un uz leju – uz savām saknēm .
Būtu jāsāk ar mazumiņu – ar sevis konfrontēšanu ar patiesību – vienalga skaistu vai baisu , bet patiesību
0
Sskaisle 23.10.2020. 12.09
Vēl es domāju tā, ka būtu tomēr bijis pareizi tās čekistainās rociņas no valsts pārvaldes padzīt
Padomājiet – bija jubileja mūsu dzejas ģēnijam Ojāram Vācietim – tā tika svinēta pa kaktiem, Ziedonis ar visu savu kolaboracionismu ir privatizēts un var teikt – aizmirsts, R&A bija jubileja , muzejs Rīgā viņiem nebija, līdz ar to – atkal pa kaktiem viņu idejas un domas un dzeja un lugas noskanēja. Nez kāpēc no Maskavas režisors bija jāizsauc – bet Kairiša Uguni &nakti ātri no repertuāra nocēla.
Bija Latvija ES prezidējošā valsts, bija Lietuva – Latvijas valsts dāvanā bija ķīniešu un lietuviešu ražoti sīkumi un draugu ražots bērzu sulu šņabis .
Lietuviešiem valsts dāvanā – kad Lietuva bija prezidējošā ES valsts – bija krāšņs Lietuvas vēstures izdevums angļu valodā.
Jūlijā biju Viļņā – Lielhercogu pilī – ņem šitādu izdevumu angliski par Lietuvas vēsturi, ja gribi – ņem šitādu dārgāku.
LNVM ir simtgade – vēstures izdevumi par Latvijas vēsturi ne tikai angliski vai krieviski – elle un indija – pat latviski nav. Nu nav. Ja pa Lielhercogu pili es trīs stundas staigāju, kamēr kājas vairs nenesa, tad pa mūsu muzeja simtgades izstādi izstaigājos krustus šķērsus 20-30 min.
Nu kas – kas nosaka šādu nācijas sevis apzināšanās, savas vēstures un kultūras apgūšanas un lološanas pilnīgu noliegumu? Nu kuri ir tie cilvēki, kas piešķir naudu visam citam, pat bērzu šņabim, bet tikai ne vēsturei?
Kāda Viļņā ir čekas māja un kāda Latvijā?
K
2
Sskaisle > Sskaisle 23.10.2020. 12.27
SRF šveiciešu tv vairāk kā 30 gadus raida diskusiju raidījumu -Literatruclub – un iedomājieties – viņi lasa un apsriež arī dzeju – katra raidījuma noslēgumā nolasa kādu pašu izvēlētu dzejoli.
Mēs sevi dēvējam par tautas dziesmu tautu, bet dzeja mums ir atņemta – tāla, nepieejama, nedzirdama …. un iedomājieties – ne okupācijas, bet mūsu brīvestības laikā tas notiek – elle un idnija – kas par to ir atbildīgs – viena lieta, ka mūs ar nodokļiem un likumiem drāž kā dzimtzemniekus, bet tad vēl šī – šī mūsu domu un spārnu ciniski cirpšana … nu jā
labi – iešu panūjot – ko tad citu … neko
0
J.šveiks > Sskaisle 24.10.2020. 18.16
Krieviski varētu Tev teikt : “Praviļno glagoļiš milaja…” Ojāru , teju kā disidentu ,nez vai aizmirsīs , izcils dzejdaris bija , kā būs ar Ziedoni , laiks rādīs … iespējams ar laiku iznīks, kā zinātniskais komonisms , kurš studentiem padomijā bija obligāts .
0
Sskaisle 23.10.2020. 11.59
Labi, jauna, gudra, skaista, bagāta – apsveicu. Bet nu kas Jūs dīda izteikt spriedumus par vēsturi bez pamatojumiem?
Šodien visi ir visi – visi ir rakstnieki, dzejnieki, tulkotāji, mūziķi un žurnālisti un protams, ka visi ir vēsturnieki. Nerunājot nemaz , ka visi ir medicīnas, finanšu , politikas utt.utjprj. speciālisti.
Nav bijis laika tā gudri un labi to noformulēt – šo visi ir visi.
Ir vēstures dokumenti – nezinu, cik no viniem ir Latvijas, cik Krievijas, cik rietumzemju arhīvos , bet ir dokumenti, ir citi vēstures avoti , kas apliecina – Latvijas teritorijā – Livonijā – vēlāk hercoigistēs utt. bija dzimtbūtniecība un smaga dzimtbūtniecība.
Biju vēsturnieka – jaunās ideoloģijas – vācbaltieši patiesībā ir latvieši propagandētāja -Kaspara Kļāviņa lekcijā LU Vēstures fakultātē, kur lektors ar dakšām debesīs bakstot uzskaitīja viņaprāt faktus, kāpēc latvieši un latviešu senči patiesībā neesot bijuši dzimtcilvēki, bet kungi. Publika aplaudēja. Ja ne pieticīgā mentalitāte – būtu sajūsmā klieguši un lektoru bučojuši.
Es uzdevu jautājumu – kā viņš kā vēsturnieks vērtē faktus , kas apliecina, kā notika dzimtbūšanas nostiprināšanās. Jā – tie esot uzmanīgi jāizvērtē – apmēram tāda bija vēsturnieka atbilde, bet publika dzirdēja to, ko gribēja dzirdēt – tāds vācbaltu jūgs nav bijis
Varbūt tā mežonīgā attīstības un pašapziņas plaisa starp latviešiem un lietuviešiem ir tā, ka mēs nespējam pašidentificēties ar savu vēsturi?
Čekas maisus atvēra un izrādās – čekas upuri mums cik tik uziet, bet ne čekistu , ne čekas klaudzinātāju nav bijis.
Dzimtbūšanu atcēla, vēl cik gadu desmitus lielus godus notikuma sakarā svinēja, bet ak tu vells – ko tad atcēla, ja dzimtbūšana nav bijusi?
1
Jānis Lakijs > Sskaisle 24.10.2020. 16.41
Vispār jau lielākie kolaboracionisti mūsu zemē bija vācbaltieši (vai baltvācieši – kas viņus var atšķirt!). Vienmēr gatavi kalpot – gan Krievijas caram, gan Polijas un Zviedrijas karaļiem, gan Lietuvas lielhercogam. Nebūtu Hitlers viņus savācis, varbūt no šiem iznāktu arī labi čekisti un partijas sekretāri.
1
Sskaisle > Jānis Lakijs 25.10.2020. 09.08
Tiesa, piekrītu. Bet šai patiesībai ir otra puse.
Bez vācbaltu varas Latvijā nebūtu ne latviešu nācijas, ne latviešu valsts.
Vācbalti saglabājot savu varu, paglāba mūs gan no pārkrievošanas, gan pārpoļošanas.
Salīdzini Latgali ar Vidzemi un Kurzemi. Kopš 18.gs. Latgalē pārvaldes valoda ir bijusi krievu valoda. Ir citas vērtības, svarīgas, kas nāk no Latgales, bet šī krievu vai vācu valodas ietekme uz latvieša mentalitāti, domāšanu un rīkišanos ir ļoti jūtama.
Jūlijā biju Latgalē- jo tuvāk robežai, jo vairāk patriotisku brīnumu – baznīcās ceremoniju ģērboņi un karogi izgreznoti skaistiem latvju rakstiem, ārpusē pue baznīcām lepni karogi – goda vārds , jutos ļoti aizkustināta, ka esmu latviete un ka te godā Latviju tik lepni un skaisti.
Vienlaicīgi – kombuļu inese, tsd izrāde latgola.lv, tagad šovu zvaigzne margarita , kas rada neizpratni – krievuška vai nē? Neviens cits Latvijas novads neko tādu – tik vulgāru uz galda neliek, sevi izrādot citiem. Lepojas ar to labo, nevis smieklīgo.
Labi, ja tik vien būtu to problēmu no krievu laikiem Latgalē.
0