Rosina autoratlīdzības līgumus slēgt tikai cilvēkiem ar radošas personas statusu

Kā parasti, no viena grāvja otrā. Ir jāuzmanās, lai likums neveicinātu un nenostiprinātu šauru, slēgtu radošo personu loku, kas var novest pie kultūras elitārisma un stagnācijas un ir pretrunā ar nacionālas kultūras būtību.
Iespējams, ka kritēriji varētu būt – brīvās radošās profesijas un kultūras izglītība.

Varbūt iecere ir laba, bet izpildījums ne visai. Noteikt, ka autoratlīdzības līgumu var slēgt tikai cilvēks ar radošas personas statusu, pirmkārt, nozīmē nepamatoti sašaurināt Autortiesību likuma tvērumu, otrkārt – izslēgt jaunos autorus no to autoru loka, kas tiesīgi radīt pasūtījuma darbus pamatojoties uz autoratlīdzības līgumu. Proti, par radošo personu Radošo personu likuma izpratnē ir atzīstama fiziskā persona — autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, ja tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē (Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkts). Tas nozīmē, ka vismaz trīs gadus jārada un jāpublisko autordarbi bez tiesībām slēgt autora līgumus, lai varētu pretendēt uz radošās personas statusu, kas dos tiesības turpmāk slēgt autora līgumus.