«Tā gadījās»
5Saistītie raksti
Radars /
30. oktobris
Radars Latvijā
Analīze /
30. oktobris
«Diena, lai atvilktu elpu»
Analīze /
7. augusts
«Sods nav vienkāršs»
Vēsture /
28. jūnijs
Zemnieku noziegumi Dundagas pusē
Komentāri (5)
Sandra Jansone 22.09.2020. 07.02
Tāda sabiedrība esam.
Metaforās izsakoties, saules gaismā dziedam tautas dziesmas, mēnesnīcā sacenšamies rīkļu graušanā.
Vai to var mainīt? Šķiet , ka nē.
Es nezinu, es neizprotu, kā darbojas sabiedrības. Kāpēc vēl nesen visi vienoti ar karogiem rokās un dziesmām lūpās stāvējām Daugavmalā, bet tagad kā izbadējušies vilki stiprākie aprij vājākos.
Vakardien domāju – nez cik miljonus valsts notērējusi apmaksājot visa veida politekskursijas , lai tautiešus atgrieztu Latvijā. Bet kad pasaules!!!! līmeņa speciālisti grib atgriezties Latvijā, strādāt , lai mums visiem būtu labāk, tad pēkšņi Latvija ir aizslēgta un atslēga ir nolauzta.
Rebenoka slepkavības lieta man atkal rada šo putinveidīgās močītāju sabiedrības iespaidu.
Jā – tādi esam. Nolemtie.
0
Andris Vītols 22.09.2020. 00.01
Ja lietas virzība nav labvēlīga Tieslietu ministrijai, tad lietu var pārdalīt «vajadzīgā» tiesneša rokās.
Darbinieces V.V. LŪGUMU piešķirt FONDA līdzekļus daļā par ADMINISTRATORA un tiesas atzīto un neizmaksāto darba algu noraidīja Maksātnespējas administrācija un Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrijas LĒMUMU apstrīdējām Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumu tiesa pieņēma un tiesnese L.A. noteica tiesas sēdes laiku. Bija sajūta, ka tiesnese lietā iedziļinās, kā tas noteikts administratīvajā procesā.
Manuprāt lietas virzība nepatika atbildētājiem lietā, tāpēc konkrēto lietu nodeva Aigai Putniņai, it kā izlīdzinot tiesnešu noslodzi. Nesen ar Tieslietu ministrijas atbalstu ieceltā tiesnese ļoti centās aizstāvēt SAVĒJOS. Pēc divām tiesas sēdēm SOLĪTĀ SPRIEDUMA vietā atsūtīja LĒMUMU. Jautājums par pieteikuma noraidīšanu tiesas sēdēs netika skatīts, pieteicējai par to netika lūgti paskaidrojumi.
SAVĒJO SISTĒMA savējo kļūdas, pārkāpumus piesedza, nevis veica objektīvo izmeklēšanu lietā.
Augstākajā tiesā -Vēsma Kakste u.c. darbinieces blakus sūdzību par A.Putniņas LĒMUMU noraidīja bez pamatojuma. Ja tās LĒMUMĀ sarakstītās muļkības viņa uzskata par pamatojumu, lai sūdz mani tiesā. Kāpēc ”sistēmas cilvēciņi” tā dara ??? Viņiem riebjas, ja kāds ”cilvēks parastais” vēršas pret SAVEJIEM kaut kādas minimālās algas dēļ, kuru darbinieki bija tiesīgi saņemt – tātad arī prasīt.
Tādai V.Kakstei u.c. likās, ka prasīt drīkst tikai administrators. Administratoram likās, ka nav jāprasa, ja parādnieka amatpersona nenodod visus dokumentus, nenāk uz kreditoru sapulcēm….. Prokurorei Antrai Sprudzānei likās, ka var izbeigt kriminālprocesu, pirms parādnieka amatpersona M.Dz. izpildījusi pienākumu – nodevusi dokumentu, ieradusies kreditoru sapulcē.
Prokurore A.SPRUDZĀNE arī KPL normas ignorē, jo par kriminālprocesa izbeigšanu neinformēja IESNIEDZĒJU-ADMINISTRATORU, tādā veidā liedzot prokurores nelikumīgā LĒMUMA pārsūdzību MN procesa laikā ( radot galīgas sekas darbiniekiem, jo arī virsprokurori šo pārkāpumu pat pēc mūsu 4 sūdzībām negribēja redzēt).
KPL ir rakstīts, ka par izbeigšanu NEKAVĒJOTIES jāinformē iesniedzējs, bet A.SPRUDZĀNE neinformēja gandrīz gadu (to izdarīja tikai pēc manas atkārtotās sūdzības ĢENERĀLPROKURORAM).
Lasītāj, vai tas ir normāli, ja cietušais nedrīst nokavēt procesuālos termiņus, bet ”izglītotie neģēļi” drīkst termiņu – ”nekavējoties” mērīt gados, tā liedzot pārsūdzības iespējas…. SATVERSMES tiesai nešķita, ka pārāk plaši interpretējama KPL norma varēja aizskart darbinieces V.V. tiesības uz tiesu, tiesības uz darba samaksu…. (kolēģija PIETEIKUMU noraidīja).
Lasītāj, es rakstīju par lietu, kurā nevar runāt par ”kļūdiņām”, bet par ”izglītoto neģēļu” apzinātiem likumpārkāpumiem. Šitie neģēļi nesūdz mani tiesā par goda aizskaršanu, jo viņi ir neģēļi, jo viņi NEĻĀVA DARBINIEKIEM VĒRSTIES tiesā, NEĻĀVA PRASĪT TIESAS un Administratora ATZĪTO DARBA SAMAKSU.
Andris Vītols, Rīgā (visi mani dati ir TM un tiesās).
3
Andris Vītols > Andris Vītols 22.09.2020. 00.39
Par šo MSIA”Konditoreja”DAILE”” maksātnespējas lietu jau tiku rakstījis, tāpēc plašāk par lietu atkārtoti nerakstīju, visus ierēdņus, tiesnešus, prokurorus nenorādīju.
Darbiniekus ”parastos” čakarēt var, jo nav viņi ne ne laventi, ne vaskevici, lai ES tiesās apstrīdētu ”izglītoto neģēļu” LĒMUMUS.
Manuprāt Veidenbauma pantiņi par dažiem tiesnešiem nav novecojuši arī šodien….
0
Andris Vītols > Andris Vītols 22.09.2020. 01.39
Neģēļi ir visos laikos. Starpība ir tā, ka padomju laikos mūs čakarēja sveša vara, bet tagad tādi ”savējie”, kā A.Laviņš (ST), kā tiesnese A.Putniņa (ART), V.Kakste (AT) un citi ”savējie”. Iesniedzēja V.V. un es, kā pārstāvis, tikām pazemoti pēc pilnas programmas. Astoņos gados tika radīti papildus izdevumi, zaudējumi, nerunājot par zaudēto laiku, sastādot dokumetus, tos vedot, iesniedzot, apmeklējot vairāk par desmit tiesas sēdēm.
I.Ziemele esot izcēlusi savā runā ”cilvēka cieņas jautājumu”, bet tiesa …” ciena’ tos, kuri spēj apmaksāt vismaz 700 eiro vērtu juridisko pamatojumu. Ja nemaksā, tad pat nekomentē, vai apstrīdētā likuma norma pirmšķietami atbilst SATVERSMEI (kolēģija A.Laviņa vadībā).
”’Sistēma izvaro”, bet vārdos ciena… Patiesībā piesedz SAVĒJO kļūdas un PĀRKĀPUMUS….
0
Andris Vītols > Andris Vītols 22.09.2020. 18.28
Tiesnese Hrebtova ”IR”intervijā stāsta, ka -”neviens tiesā par šo spriedumu neesot arī interesējies, kas gan neesot attaisnojums. Taču nekas speciāli neesot vilcināts -”.
Es pieļauju, ka tiesnese patiešām kļūdījās. Cik sapratu, tad neviena puse nav vērsusies tiesā ar sūdzību par pilnā SPRIEDUMA neizsniegšanu, kaut gan tādas tiesības pusēm bija. Iespējams, ka pusēm tiesneses rīcība neradīja kādas faktiskas sekas, papildus zaudējumus utt…
Likumu normas liek arī pieteicējiem, cietušajiem sekot lietu izskatīšanas gaitai. Lai lasītājs saprastu, kāpēc mazliet aizstāvu konkrēto tiesnesi Hrebtovu, jāvērtē tiesneses RĪCĪBAS SEKAS. Tāpat jāvērtē, vai KONKRĒTĀ RĪCĪBA radīja kādai pusei negatīvas sekas, vai radītās sekas ir GALĪGAS (ja tādas ir).
MSIA”Konditoreja”DAILE”” maksātnespējas lietā prokurores A.Sprudzānes RĪCĪBA – NEINFORMĒŠANA par kriminālprocesa izbeigšanu radīja galīgas negatīvas sekas darbiniekiem, jo prokurores nelikumīgā LĒMUMA pārsūdzība iespējama TIKAI MN procesa laikā (to drīkst pārsūdzēt tikai IESNIEDZĒJS-ADMINISTRATORS ).
MSIA”Konditoreja”DAILE”” maksātnespējas lietā sabiedrības DARBINIEKI NESKAITĀS CIETUŠIE likuma izpratnē, secīgi darbinieki nebija tiesīgi sekot kriminālprocesa gaitai, pieprasīt informāciju un PĀRSŪDZĒT prokurores LĒMUMU.
Maksātnespējas procesu pārraugošā iestāde – MAKSĀTNESPĒJAS ADMIMISTRĀCIJA par lietas gaitu sniedza nepatiesu informāciju (izglītotie neģēļi MELOJA, RAKSTĪJA, ka policija meklē dokumentus gandrīz gadu pēc kriminālprocesa izbeigšanas).
Savukārt tiesas neņēma vērā lietā pieļautos pārkāpumus, neļāva izprasīt informāciju lietā, novilcināja sūdzību un lietas izskatīšanu, kas radīja darbiniekiem neatgriezeniskus zaudējumus.
Kā jau rakstīju, tad darbiniekiem nebija likumīgu iespēju sekmīgi aizstāvēt savas tiesības, jo arī tā laika likumu normas bija nepilnīgas, bet tiesas ignorēja likumu mērķi – palīdzēt darbiniekiem to darba devēja maksātnespējas gadījumā.
Palīdzības vietā ”izglītotie neģēļi” radīja papildus zaudējumus ( V.Kakste, A.Sprudzāne u.c.).
0