Par latviešiem un Latviju “uz kartes” 18

Komentāri (18)

Gunta Ancāne 26.08.2020. 10.12

Priecājos par komentāriem un pateicos Sskailei, Jāņa Lejnieka kungam, lindab456, altinyildiz, kuri papildina rakstīto ar interesantiem komentāriem, asociācijām, spriedumiem, idejām.

Manuprāt, svarīga ir doma par izturības un spītības lielo lomu latviešu mentalitātē. No vienas puses, tās ir spēcīgas īpašības, no otras puses, tajās ir arī liels protesta elements, iešana pret kaut ko. Kā zināms, darbojoties pret kaut ko sasniegumi mēdz būt mazāki kā darbojoties par kaut ko. Domāju, ka, lai cik laba ir spītība un spēja izturēt citu radītās situācijas, vēl nepieciešamāka šobrīd ir sava viedokļa, vajadzību, ko “mēs gribam”, apzināšanās un darbošanās to sasniegšanai. Sskaile jautā: “Te nu mēs esam – vai tādi dainotāji kā mēs spējam izturēt enerģisku un pat agresīvu tautu cīņu par dzīves telpu?” – Tieši tāpēc vērts pārdomāt, ko “izturēt” un pret ko cīnīties.

Runājot par latviešu sašķelto sabiedrību, Sskailes komentārs: “Domāju, ka svarīgāka nozīme mūsu mentalitātē ir tam, ka Latvija ir daudz sašķeltāka – mentāli, reliģiski, kulturāli, ekonomiski, vēsturiski. ” – nedomāju, ka sašķelšanās ir iemesls. Pieļauju tā, vismaz daļēji, ir mūsu bēda, mūsu mentalitātes sekas, ka esam ļāvuši sašķeltībai izveidoties (piemēram, Apvienotajā karalistē dzīvo daudzas nācijas, bet sevi tomēr dēvē par britiem.)

Esmu novērojusi, kā latviešu labestība un iecietība praksē, diemžēl, bieži slēpj bailes un nedrošību un nepārliecinātību ieņemt savu pozīciju. Stāsts par strēlnieku varonīgajiem darbiem ir stāsts par kapacitātēm.

Svarīgs ir jautājums par naudas nepieciešamību nācijas uzplaukumam. Jo atklātāk par “latviešu naudas” nepieciešamību diskutēsim, jo vairāk mums tās būs, jo lepnāku varēsim Rīgu un visu Latviju veidot, jo bagātāk, visās nozīmes, dzīvosim.

Paldies.

0
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Gunta Ancāne 26.08.2020. 17.34

    Paldies par atsauksmi profesores kundze. Noteikti vajadzētu šādas tēmas izvērtēt dziļāk.
    Par britiem ir sarežģīti – angļi un velsieši. Pat ja skoti arī sevi dēvē par britiem ( nezinu, vai tā ir) , ik pa laikam nākas lasīt ziņu virsrakstus, skoti grib atkal rīkot neatkarības referendumu.
    Droši vien, ka viena atbilde nemaz nevar būt – kāpēc esam kādi esam. Jatājums – kādi gribam būt? Kā par tādiem kļūt.

    Paldies vēlreiz🤓

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 23.08.2020. 10.47

Manī ir dziļš naids pret kuļturščikiem -elle un indija – viņi izturas pret mums kā pret darba lopiem, no kuriem tik nauda jāizsit

Tagad izstrādā jaunās kultūras politikas vadlīnijas – vai par to nevajadzētu dziļas un nopietnas diskusijas iesaistot visu sabiedrību?
Bet nē – kaut kādi no reālās dzīves attālināti pārēdušies priviliģēti ierēdnīši nu domās – kā tautai likt dzīvot

Jā valdība – varas elite mūs tiešā nozīmē nejūdz ratos, kuros vizinās un izklaidējas, bet pārnestā nozīmē gan tas notiek.

Lai kāds žurnālists saskaita un uzraksta, cik miljoni reāli ir iztērēti kultūrai – vēsturei- kultvēst.mantojuma saglabāšanai mūsu kaimiņzemēs un cik nav iztērēts Latvijā.

Valsts ir finansējusi Ikstenu un visus citus šodienas ļiteraturščikus, bet – ja nav literatūras muzeja ēkas , vismaz literatūrai veltīti pasākumi varētu būt. Atveriet RMM mājas lapu – nenormālākā nabadzība, gara nabadzība.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 21.08.2020. 18.47

Santa Remere, ir satori.lv un attiecīgi Attīstībai/Par politikas cilvēks.
Kad Pavļuts bez paskaidrojumiem šļesrcietā tonī paziņoja, ka MārtiņšBondars pēc notiesājošā sprieduma paliks amatā- kāpēc, lai Remere neizmantotu situāciju un nelikt Vīķei Freibergai un Sandrai Kalnietei pa vidu Ždanoku?

Vai Mārtiņš Bondars apkalpodams kremļa investoru Antonovu un iznīcinādams krājbanku nav viena līmeņa darbonis ar ždanoku? Un kur tad Juraša nopelni kremļa labā ? Kāpēc kautrīgi klusējam par to?

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 21.08.2020. 18.02

Tad par kalpu gēnu. Jā un nē.

Domāju, ka svarīgāka nozīme mūsu mentalitātē ir tam, ka Latvija ir daudz daudz sašķeltāka – mentāli, reliģiski, kulturāli, ekonomiski , vēsturiski. Ne igauņiem, ne lietuviešiem tāda atšķirība tik daudzos aspektos vienkārši nav.
Joprojām uzskatu, ka visa šī it kā latgaļu valodas sludināšana ir tikai un vienīgi kremļa garā spalvainā roka.
Ne igauņus, ne leišus tā neizkāva ne pirmā, ne otrā pasaules karā. Mūsu ģenētiskais kods karājas mata galā.

Ai – man nāk miegs. Bet būtu gatava gari un jo plaši spriest.

Ļoti izcili, ka par to raksta

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 21.08.2020. 17.55

Par Baltkrieviju es klusēju.
ULDIS PĪLĒNS savā grāmatā Mans uzņēmēja kods minējis izcili līdzību – palīdzot piedzimt tauriņam, to var nogalināt.

Mans viedoklis ir, ka baltkrievus mēs varam atbalstīt morāli, bet nevajag jaukties viņu lēmumos.

Mūs atbalstīja pasaule un mēs kā saules gaismā apžilbuši no tādas uzmanības
nepratām no padomju valsts, padomju sabiedrības kļūt par brīviem cilvēkiem.

Uzskatu , ka esam tik dziļi un vispysīgi čekas kontrolēti, ka mums nav morālu tiesību , nav mūsu spēkos sniegt baltkrieviem tīru un godīgu palīdzības roku.

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 21.08.2020. 17.50

Paldies par viedokli. Daudzkam piekrītu, bet šoreiz man ir arī pretargumenti.

Nr1 – par Atsrjavecu.
Grūti spriest, jo mums jau ir minimāla informācija. Kariņš pāris teikumus pateica un tas ir viss. Savukārt, es tādā emociju līmenī spriedu tā – kad Lietuva Būtiņģē atvēra savu naftas termināli , kur jūrš straumes naftas atkritumus nes gar Kurzemes krastu uz augšu – tad Lietuvai ētika pret kaimiņvalsti nebija svarīga.
Ja guglē ieraksta Būtiņģe – tad nāk arā virsraksti par naftas noplūdēm.
Jā, protams, pamatproblēma ir Latvijas nespēja sevi aizstāvēt, impotentie vides un dabas aizsardzības likumi un valsts institūcijas. Tomēr – kad dzirdu Lietuvu
sūdzamies par Astrjavecu, nejūtos ka mēs kaimiņiem būtu parādā.

Nr2 – Igaunija mani dziļi pievīla, kad izrādījās mūs pārspējuši arī naudas atmazgāšanā. Jutos pat tā kā nodota – jo esmu ļooooooti liela Igaunijas un igauņu fane.

Svarīgi, ka gan Igaunija, gan Lietuva mums ir 101 gadu priekšā gan ekonomikas, gan kultūras, gan labklājības ziņā

0
0
Atbildēt

0

Jānis Lejnieks 21.08.2020. 10.23

Paldies par komentāru. Tie, “kas kas šos interjerus pēc savas gaumes iekārtoja un Rīgu nacionālā romantisma formās (20.g.s pirmajā desmitgadē- J.L.) cēla”, jācer, ka viņi sevi sajuta gan kā kungus, gan saimniekus, lai gan Rīgu tolaik pārvaldīja vācu nauda un krievu administrācija. Tagad ir krievu nauda un latviešu adminitrācija- varbūt būs…

0
0
Atbildēt

2

    lindab456 > Jānis Lejnieks 21.08.2020. 12.51

    Lejnieka kgs., atļaušos papildināt – 20. gs. 1. p. līdz 1.PK – lai arī Cariskās impērijas sastāvā, bet nauda par kuru būvēja latviešu Rīgu bija pašu pelnīta, latviešu. Sākotnēji tie bija ormaņu latiņi, vēlāk – latviešu būvuzņēmēji, bet, ja runājam par arhitektiem un meistariem, tad pārsvarā tie bija latviešu. Interesanti, ka ir Rīgas apkaimes, ielas, kur dominē latviešu namīpašumi, bet ebreju, lietuviešu, poļu, vācu, krievu namsaimnieki ir izņēmums un likumdošana bija labvēlīga latviešiem. Jūs varētu precizēt, bet literatūrā ir minēts fakts, ka “20. gs. sākumā Rīgā latvieši veidoja lielāko namsaimnieku procentu (otrā vietā – ebreji, tad vācieši un pēdējā vietā krievi,”(Kļaviņš.K., Latviešu pilsētnieki un pasaka par zemnieku tautu//Kļaviņš.K.,Apstāvēšana.Rīga,2009.).
    “krievu nauda un latviešu administrācija.”
    Kāda nozīme administrācijas tautībai, ja nauda – krievu?!

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > lindab456 21.08.2020. 13.08

    Labojums: runājot par Krievijas impērijas naudu – rubļi un kapeikas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Jānis Lejnieks 21.08.2020. 18.06

    Latviešu būvēšanās kļuva iespējama pateicoties atceltajai dzimtbūšanai, kad zemnieki sāka izpirkt zemes un vāciskā varas elite naudas uzkrājumus nodeva bankām, kuras tad attiecīgi deva kredītus lai būvētos.
    Jā, Jānis Krastiņš arī saka, ka 19.gs.b. – 20 gs.sāk. ir latviskākās Rīgas laiks.

    Un te jautājums – kāpēc 30 neatkarības gados Rīga ir padarīta krieviskāka kā padomju okupācijas gados .

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Sskaisle 22.08.2020. 15.01

    Dzinējspēks bija industrializācija – rūpniecības uzplaukums, dzelzceļa attīstība Krievijas impērijā. Latvijā – dzelzceļa tīkla būvniecība, ostas, lielās rūpnīnīcas, brīvlaistie zemnieki – bija tas pamats, kas nodrošināja un baroja augošo strādnieku Rīgu, kas ir latviešu Rīga – par kuru var runāt arī kā par Raiņa Rīgu, J. Grīziņa, Belševicas Billes Rīgu un kuras ekonomisko pamatu lielā mērā izsita 1.PK.
    Kas ir interesanti – kopš padomju laika tiek uzturēts priekšstats par sliktajiem namīpašniekiem un sociālo konfliktu, ignorējot faktu, ka, patiesībā, namīpašumu būvniecība bija sociālais pasūtījums, balstīts uz savstarpēja izdevīguma pamatiem, arī nacionālās pašapziņas avots – veidoja pilsoniskās sabiedrības kodolu.
    Atgriežoties pie tēmas – nedrīkst apiet atšķirības starp jēdzieniem – kungs un kundziskums, ar to saistīto dubultmorāles, dubulto standartu problēmu, kad vienlaicīgi principiāli un augstu pacelta pareizības latiņa, netraucē, norēķinoties ar pakalpojuma sniedzēju, izslēgt darba darītāju no sociālo garantiju saņēmēju vidus. Gala rezultātā, šāda pieeja demoralizē un rada atsvešinātību, šķeļ un vājina pilsonisko sabiedrību, bet valsij, kā vienīgo izvēli, atstāj birokrātiskā un represiju ceļa stiprināšanu.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > lindab456 22.08.2020. 16.05

    Arī tā var teikt, protams, bet bez dzimtbūšanas atcelšanas nebūtu strādnieku.

    Vēl. Cenšos lasīt visu par muižu laikiem. Piemēram, Cēsu Zīversi
    bijuši skopi un diezgan bargi kungi, vienlaicīgi – lieli grāmatnieki. Rakstnieks Ezeriņš viņu pilī uzturēdamies esot baudījis grāmatu un preses sniegto gara gaismu.
    Es tā kaut – vispārinot – arī vērtēju muižu laikus – no vienas puses – bargi kungi, no otras puses – sava laika inteliģence , kurai līdzināties. Un ar to sāka visi latvieši , kuri tika pie naudas – ar izglītības iegūšanu.
    Nesen no jauna izdota Deglava Rīga. Ļoti interesants laikmeta raksturojums.

    Arī par profesores rakstīto – jā viņas apgalvojumam par kalpu gēnu, bet vienmēr taču bija kolaboracionisti – vagari, virssulaiņi, vispār muižu ļaudis.

    Zini, Linda, es nesen pieskatīju bērnus. Kā circenis ielecu pelnos, nebiju tādam multitāskingam gatava, bet mani izglāba tautas dziesmas. Dziedāju visas , kuras zinu un bērniem patika un pati guvu milzu labestīguma lādiņu – divi sirmi kumeliņi, lēni lēni dieviņš brauca, kur tad tu nu biji āzīti manu.

    Te nu mēs esam – vai tādi dainotāji kā mēs spējam izturēt enerģisku un pat agresīvu tautu cīņu par dzīves telpu?

    Noteikti mūsu nācijas šodienā ir kalpu gēna faktors, bet ne tikai.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Sskaisle 23.08.2020. 07.33

    Vakardienas intervijā ar M. Kūli profesore izceļ Z. Mauriņas atziņu, ka latviešu mentalitātes pamatā ir izturība un spīts. (I.Pētersone, Virsroku ņēmusi…LA.LV,22.08.20.) Re, kā – vienmēr par to esmu domājusi kā par personības mugurkaulu, enkuru. Turpat – par jaunatni: “arī tautas dziesmas apbrīnošana vairs neiet… gan jau globalizācija iedzīs strupceļā un studenti vairāk pievērsīsies latviskumam.”
    Taisnība tam, ko rakstāt par tautasdziesmu un bērniem – tautasdziesmai ir ne tikai izzinošais, poētiskais u.c. slāņi, bet, dzīvē pierādījies – piemīt apbrīnojamas spējas piesaistīt bērnu uzmanību, nomierināt, tajās ir milzīgs potenciāls valodas, personības attīstībai.
    “no vienas puses – bargi kungi, no otras puses – sava laika inteliģince, kurai līdzināties.”
    Neuzticos kultūrtrēģerismam un labajiem kungiem. Piemēram, apgaismības laikmeta idejas, sarakste ar franču domātājiem nekavē Ktrīnu II, apceļojot Vidzemi, daļu ceļa mērot cilvēku vilktā karietē, apgaimības laiks visā spožumā sadzīvo ar dzimtļaužu pārdošanu, mājas tiesām, smagiem miesas sodiem. Domāju, ka noteicošais divu kultūru mijiedarbībā tomēr bija pragmatisms, baznīca, kā vienojošais, un cilvēciskais moments, neticu, ka, kā noteicošo no latviešu dzimtcilvēku puses varētu izcelt apbrīnu, drīzāk gan pieminēto izturību un spītu. Mājskolotāji, mācītāji bija karjeras iespēja, kas nemazināja sociālo plaisu.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > lindab456 23.08.2020. 10.29

    Labrītiņ, Linda.
    Zini – vai mūsu kungi – šodienas varas elite ir labāki, žēlīgāki par vācu baroniem vai čekistiem? Domāju, ka nē. Nav pieņemts nošaut , tāpēc nešauj , bet netaisnīgums ir milzīgs. Vai tas, ka 21.gs. mēs tirgojam bāreņus uz ārzemēm ir humāni?
    Visādās nelaimēs pasaulei palīdzam, bet savus bērnus tirgojam.
    Pat ja arctirgodanu uz katru vienu neziņā nodoto bāreni ir 10 izglābtie – tā ir laikmetam neatbilstīga cena – cilvēka dzīve.

    Piekrītu, ka daudz ko , ja ne visu , būtu jāvērtē no visām pusēm. Tomēr bargos vācu baronu laikus vērtēju pozitīvāk kā padomju krievu okupācijas laikus.
    Šodienas kungu laiki tomēr ir visbargākie, jo tas sausais atlikums – nācijas mirstība un savas zemes zaudēšana -ir visbriesmīgākais – nevienos laikos taču nebija tik traki bezcerīgi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    lindab456 > lindab456 24.08.2020. 10.50

    Domājot par nacionālo pašapziņu, nedrīkst par maz novērtēt Rīgas Latviešu biedrības (1868-1940,1989) lomu, pirmo latviešu inteliģences paaudzi, uzņēmēju- mecenātu devumu. Lasu -Dienā, 08.24.20. par režisora M. Martinsona ieceri uzņemt filmu par Dzismu svētku dzimšanu, izstāstīt vēstures stāstu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 20.08.2020. 21.30

“Varbūt vislielākā latviešu nelaime ir zemā pašcieņa, no kuras izriet virkne problēmu – nedrošība pastāvēt par savu viedokli, uzdrošināties teikt skaidru jā un nē.”
Teiktu arī – audzināšana un inteliģence, kas sakņojas raksturā, tradīcijās. Latviešu mātes saviem bērniem māca pacietību, neņemt pirmajam to, kas kārojas, bet padomāt par otru. Var jau būt, ka tā sevis ierobežošana daļēji nāk no kungu-kalpu laikiem, kad kunga priekšā ne tikai noņēma cepuri, bet arī nolaida skatienu. No šodienas pieredzes teiktu, ka latviešus raksturo arī tolerance – mūsu bērni nešķiro draugus pēc ārējām pazīmēm – kas ir labi, bet vienā brīdī tas draud ar savas patības zaudēšanu un nonākšanu “tautu kausējamā katlā”, kā to nodēvējis Spekke.
“”Kungs un kundze”- ak, kā latvieši nav pieraduši tādā līmenī domāt par sevi.”
Nav tas veiksmīgākais piemērs, bet pievērsu tam uzmanību skatoties epizodes no “Akmens un Šķembas” ar patiesi skaistu un sulīgu aktieru tēlojumu laikmetam atbilstošā interjerā, kur tomēr nepamet sajūta par uzspēli, kā kalpu dzīres, kad kungu nav mājās. Tad bija jādomā par tiem, kas šos interjerus pēc savas gaumes iekārtoja un Rīgu nacionālā romantisma formās cēla – ka viņi sevi sajuta gan kā kungus, gan saimniekus.

+2
-1
Atbildēt

1

    altinyildiz > lindab456 24.08.2020. 14.56

    Latviešu nelaime ir neizskaidrojamā iecietība un labestība. Mums blakus dzīvo pederasti, bet mēs ceram, ka gan jau mūsu bērni nekļūs par viņu upuriem, krievos nesaredzam ienaidniekus, kaut arī 99% viņu ir kolorādi, staļinisti, rusisti, krimnašisti, putinososi.
    Par zemo pašcieņu, tas ir pārspīlēts, jo to pilnībā apgāž latviešu strēlnieki un latviešu leģionāri,

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: