Laiks atvadīties no budžeta vietām

Pilnīgi nepiekrītu rakstam. Tas tikai turpinās noslāņot sabiedrību. Jau līdzšinējā valsts politika dara visu, lai kultūras /sociālais kapitāls būtu pieejams noteiktai sabiedrības daļai.
Mērķis reformai – lai Oksfordā studētu viens cilvēks, kurś ieguvis izglītību RVĞ1? Pārējie lai no jaunības vergo kredītiem? Tas ir ASV kapitālisma ceļš ar visiem viņa mītiem (ka stiprākais izdzīvo, katrs pats savas laimes kalējs etc.)
Daudzi uzskata (pat ārvalstu profesori no Stokholmas augstskolas), ka LV ir galējs liberālā kapitālisma placdarms – paskatīties, kas notiek, ja cilvēkus izmanto par visiem 120%.
Eiropā pārsvarā ir bezmaksas augstskolas izglītības – jo saprot, ka jaunieši ir nākotne, nevis potenciālie kalpi sistēmai, lai korporācijas pelnītu naudu un iejūgtu kredītu slogā. Domāju, ka 3 autori jaunieši ir pietiekoši gudri, lai zinātu patiesību par tā saucamo “attīstību” un mākslīgi veidotajiem ekonomikas burbuļiem.
Visi esam studējuši budžeta vietās (protams, ar konkursu)- un liels bij šā gada pārsteigums, kad ieraudzīju šogad, cik budžeta vietas tagad LV uzņem (maz).

Nu pagaidiet, nevajag visus mest vienā maisā tagad. Galīgi neiepriecina fakts, ka tagad visas budžeta vietas būs likvidētas. Es par savu budžeta vietu cīnījos, gāju uz speciālajiem RSU kursiem un kārtoju gan ķīmijas, gan bioloģijas eksāmenus, lai tikai es tiktu budžeta vietā Medicīnas fakultātē. Kādēļ man būtu tagad jāliek kāds lieks slogs, ņemot studiju kredītu uz 6 gadiem? Varbūt jūs šeit runājiet par kaut kādām studijām, kur visiem pasniedzējiem un studiju kursa vadītājiem, piedodiet, bet ir pie pakaļas, kā studenti mācās, un vai tiek apmeklētas visas nodarbības u.tml. Ticiet man, medicīnas fakultātē RSU un domāju, ka arī citās nopietnās fakultātēs citās universitātēs studenti, kas nebūs gribīgi mācīties, tiks izsijāti ārā jau pēc 1,2 gada. Es savā fakultātē nemaz nevaru nemācīties un man ir jāuzrāda labākie rezultāti, lai saglabātu savu budžeta vietu un vispār vietu RSU, un domāju, ka tas ir pareizi. Tas sniedz pietiekamu motivāciju turpināt studēt pilnvērtīgi un nav vajadzīgs likvidēt budžeta vietas, lai atrastu motivāciju tam. Neuzskatu, ka studiju kursos, kur ir 6 un vairāk gadi jāmācas būtu jaapsver vispār ņemt kaut kādu studiju kredītu. Uzskatu, ka vienkārši ir jābūt pietiekamai disciplīnai un prasībām no studentiem, lai viņi vispār to vietu saglabātu. Tā ir pareiza pieeja. Bet padarīt visus tagad par parāda ņēmējiem? Pilnīgākais sviests, ko pēdējā laikā esmu dzirdējusi..

Nez, kas ir supervīzijas?

Yess!
Kā ceturtā kursa RTU students šim ļoti piekrītu! Esmu tieši tāds students kā Rasmuss ar Edgaru rakstā aprakstījuši. Uzsāku studijas tikai tāpēc, ka kaut kas bija jāuzsāk. Daudz vairāk esmu koncentrējies kur vairāk piepelnīties nekā uzlabot savu studēšanas kvalitāti un kā tik studiju priekšmetos kaut kā “izbraukt”, lai vairāk laika citām lietām. Teiksim ja budžeta vietas vispār tiktu likvidētas, tad studiju maksa nedaudz samazinātos, jo tagad maksā daži daudz un budžetnieki neko. Tātad pieņemsim, ka par studiju gadu man būtu jāmaksā 1000eiro. 4.5 studiju gadiem tas ir 4500eiro. Man nebūtu grūti šādu summu uzņemt uz saviem pleciem ar atmaksas politiku kādu aprakstījuši raksta autori. Kvalificēts, studijas pabeidzis, motivēts darbinieks mēnesī pašlaik pelna 1000-1400eiro (nebalstos uz statistiku, bet personīgo, draugu un paziņu pieredzi). Tādā gadījumā man nebūtu grūti atvēlēt aptuveni 30eiro mēnesī. Labāk būtu gadu izlaidis pēc vidusskolas, jo zaļš gurķis vēl neko nesapratu. Tik vēlos piebilst vēl divas lietas par un pret:
– runājot par pētnieciskajām darbībām, ir jūtama neuzticība no pasniedzēju puses, jo tie pieraduši pie studentiem kas tikai cenšas izslīdēt cauri studijām un tos savā veidā apkrāpt. Pasniedzēji ir demotivēti darboties ar studentiem, kas tikai grib sagrābt iespēju, lai to kaut kā izpildītu lai tikai, piemēram, bakalaurs gatavs un var aizbēgt. Ja studentiem būtu interese un degsme uz konkrētām tēmām un aizraušanās ar pētījumiem, tas paceltu pasniedzēju motivāciju arī. Mana doma ļoti nekonkretizēta, bet ceru, ka ideja saprotama
– kad meklēju augstskolas erasmus studijām, uzdūros augstskolai Nīderlandē, kur uzņemšana notiek citādāk. Tur bija kādi septiņi soļi, kas vidusskolniekam jāiziet, lai tas pārliecinātos par vēlmēm studēt tieši izvēlēto programmu. Diemžēl vairs neatminos ne augstskolu, ne visus soļus. Protams, mums arī ir līdzīgas iespējas, bet to vajag sistematizēt un formēt kā obligātu lietu. Šie soļi bija, piemēram, diena ar studentu, vizīte uz kādu no sfēras kompānijām, saruna ar pasniedzējiem, saruna ar absolventiem, lekcija par detalizētu studiju programmas norisi, iepazīstināšana ar citām vai līdzīgām studiju programmām u.c.

To visu vajadzēja nobeigt ar secinājumu, ka ar steigu nepieciešama būtiska augstskolu sistēmas reforma.
Man tikai ir viena neliela piebilde, ka daudzi ir veikuši šī jautājuma analīzi, tomēr neviens tā nopietni nav runājis par kļūdām Izglītības likumā, kuras ielika pamatu augstskolu bumam 90-tajos un kuri ir tie faktori, kas mūsu postpadomju pseidodemokrātijā noveda pie esošās situācijas, ko var raksturot ar lielāko augstskolu skaitu; minimālām pasniedzēju slodzēm(vajag laiku lai apskrietu 3-4 reģionālās augstskolas); minimālām algām, ja neskaita rektorus; nevajadzīgām budžeta vietām; mirušām dvēselēm, lai savāktu augstskolai nepieciešamo doktoru skaitu, utt.

Varbūt laiks atvadīties no budžeta vietām?!
BET VARBŪT TOMĒR NĒ!
Rasmuss Filips Geks – SSE Riga absolvents
Edgars Kletnieks – Kembridžas Universitātes absolvents
VS
Jurijs Kirillovs – Latvijas Universitāte ĶF absolvents

Pieņemsim: Var atcelt budžeta vietas, bet ir jāsaprot, kā iztiek universitātes šobrīd un kā tās maksā algas darbiniekiem.
Sūvā realitāte: Piem., cik es zinu LU ĶF no budžeta vietām tiek iegūti visi finansiālie līdzekļi pasniedzēju algu izmaksai, ķīm. vielu iegādei, ķīm. trauku iegādei, studentu pašpārvaldes atbalstam un kaut-kāda daļa zinātniskiem darbiem – bakalaura, maģistra un doktora darbu izstrādei. Citi līdzekļi attīstībai un darbībai rodas tikai pildot industrijas pasūtījumus – pētījumus, analīzes utt. Tas ir ap 2-5% no visiem ienākumiem.
Piedāvājums ir interesants, bet vai autori saprot, ka tas padārdzinās studijas, jo universitātēm neviens nevar garantēt pietiekamus ienākumus, lai izmaksātu 50 darbinieku algas. Piem., ķīmijā tas varētu būt 3-4 reizes kāpums – ne 2700EUR gadā, bet 8100-10800EUR gadā. Jo darba drošība, ķīm. vielas, algas nodokļi, aparatūras iegāde, ķīm. trauki, attīstība, remonts un reklāma utt.
Vidējā alga Latvija, cik liecina statistikas dati mēnēsī ir ap 700EUR (pirms COVID-19), tad tas ir ap 8640EUR gadā. Tad mana augstākā izglītība no skolas beigām līdz maģistratūras beigām (5 gadi) man būtu jāņem kredīts ap 40500EUR kredīts – dzīvokļa hipotēkas apmērā. Kuru man būtu jāatdot ap 15-20 gadu.
Toties atkal jautājums: Vai cenu kāpums garantē kvalitāti?
Un vai man, kā studentam nav izdevīgāk atrast budžetu vietu citā valstī un pat slavenākā universitātē: Krievija – МГУ un virkne citu, Anglija ap 10-15 universitātes, Holande, Dānija, Vācija.
Kamēr mans secinājums ir viens: kaut-kā šī sistēmā ir jāmaina, bet vēl ļoti labi jāpadomā kā.
P.S. Pasaule nav plakana, bet 3D un visas izmaiņas ir jāpieņem no šī viedokļa – izvērtējot situāciju no visiem skatu punktiem un izplānojot katru mazāko izmaiņu, ko radīs viens lēmums uz 2 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, no tiem ap 15000 studentu, katru mācību semestri.
Originālraksts:
https://www.varbut.lv/raksti/varbut-laiks-atvadties-no-budeta-vietm?fbclid=IwAR2ViTICGQLkZT_GYDftCgAm8BkRHrC9eHEncCBK-6GTfvpXFdxruwjvldU

Daudz skaidrāks un ievērojami vienkāršāks risinājums, kas visu ātri saliktu pa vietām – tiklab augstskolu struktūrā un organizācijā, kā arī studiju kvalitātē un pētniecībā: valsts augstskolās TIKAI budžeta vietas, izņemot ārzemniekiem, TIKAI privātajās augstskolās – maksas studijas.

Un kur tā uz studentiem ietaupītā valsts nauda aizies? Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs.

Valsts studiju kredīti, it kā pašsaprotami, bet tas uzliek studējošiem atbildību. Ko darīs diplomēts dunduks, ja čekas projekti: JV, JKP un Par(OIK), tam nevarēs nodrošināt ierēdņa vietu un vēl jo vairāk, kopā ar sugas brāļiem, Saskaņu, šūposies striķos Karātavu laukumā?

Un tomēr – nesapratu – zvēru, nesapratu, kā fakts, ka turpmāk studenti Latvijā būtu tikai banku ķīlnieki – kā tas izlabotu vai likvidētu autoru minētos argumentus, kāpēc budžeta vietas – tas ir slikti.

Jo – man ir divi studenti un abi ārzemēs – tur bija viss izdevīgāk un lētāk !!!! – kā Eiropas nabadzīgākajā valstī Latvijā.

Un lūk – daudzi no faktiem, kurus autori min pret budžetu vietām – tie paši faktori ir ārzemēs – trūkst motivācijas, vai es teiktu – pārliecības, ko studēt – visu laiku maina studiju vietas utt.

Mans iespaids, ka ir atrasti puiši , kas lobē Latvijas valsts tālāku virzību uz latviešu nācijas kā nabagu nācijas izdzīvošanas izredžu samazināšanu.