Ārkārtējā situācija beidzot pamodināja snaudošo izglītības nozari

Zelta maliņa pandēmijas ēnā, bet dzīve beidzot pierāda, ka arguments – skolēnu skaits skolā vai skolas atrašanās vieta un izglītības kvalitāte – nav aksioma. Digitālajā laikmetā ir iespējams nodrošināt izglītības augstos standartus un vienotu līmeni kā galvaspilsētā, tā nomaļā ciematā. Tas ļautu ģimenēm un jauniem cilvēkiem savu dzīvi saistīt ar šobrīd “norakstītajiem” novadiem, kur tiek slēgtas skolas. Tā, zināmā mērā, ir “revolūcija” un dzīvības atjaunošana laukos, bet liek arī pārvērtēt esošo izglītības piesaisti ATR.
“Zināšanu sabiedrības veidošana kļuva par aktuālu tendenci visā Somijā, paredzot, ka zināšanas un informācija ikvienam ir pieejama bez maksas. ”
Mums vēl ir kur augt un augt. Zināšanu un informācijas atbrīvošana no naudas ir pirmais ceļā uz nabadzības un sabiedrības sašķeltības mazināšanu.