Draudi kā darba sastāvdaļa

Es gan domāju tā, ka pētnieciskā žurnālistika vienkārši ir lieks nepatīkams traucēklis varas elitei. Tieši tāpēc likumi ir tādi, ka policija drīkst neko nedarīt vai gluži otrādi darīt visu, ko grib.

Neticu es vairs Latvijas valstij un pētnieciskie žurnālisti tādi donkihoti vien ir. Tie kas vēl ir.

Jau šausmina fakts par saeimu, kur voens par otru lielāki bandīti – pie tam dīvaini – visiem šmuces tieši kremļa intereses apkalpojot.

Tagad krievi Rīgā parāda, kas valda valstī – ne jau likumi. Vismaz ne Latvijas valsts likumi.

Tā kā jā… par grišinu jau tagad var teikt ķuža dubultnieks….

Savulaik Ilze Nagla pašu valsts policiju iesūdzēja tiesā un mēs no valsts budžeta Ilzei samaksājām vairāk par 20000 eiro par viņas ”traumatisko pieredzi”. Daži ir vienlīdzīgāki, jo I.Nagla par ”traumatisko pieredzi”( bez traumas! ) saņēma vairāk nekā citi par smagām traumām vai izvarošanu….
Reāls risks bija restorānu tīklā Tokyo City strādājušai žurnālistei, bet ne jau I.Naglai.
VID un policija tad nezināja, ka tā informācija no VID ”noplūda” sistēmas nepilnību” dēļ, nevis tika iegūta ”uzlaužot” sistēmu. Tātad I.Naglai bija zināms, ka VID datu noplūde tiks izmeklēta, ka meklēšana notiks pie viņas.
Vai tad policija neuzrādīja attiecīgos dokumentus, ja Ilze tā ”nobijās”?
Gudrs žurnālists taču svešus datus neglabātu mājās, zinot, ka tos meklēs…..