Papildu nauda veselībai mums katram dos papildu nodzīvotus mūža gadus

Pilnīgi piekrītu, ka veselības sistēmai trūkst naudas, bet nevar to bērt caurajā postpadomju maisā, rezultātu nebūs. Cik darba vietās skaitās ka ārsti strādā – nevis strādā, bet gan apskrien attiecīgās iestādes. Interesanti cik darba vietās strādā raksta autors (piedod nekā personīga)? Tā skraidīšanas sistēma ir jālikvidē kā suga un tikai reizē ar reorganizāciju var runāt par finansējuma palielinājumu.
Cerēju, ka Covid-19 ieviesīs kārtību, bet visi rādītāji liecina, ka sistēma sit sev pa pleciem un saka, re kur mums labi, tikai naudu vairāk! Mazas valsts sindroms – nekā nedarīšana ir labākais veids kā pārdzīvot krīzi. Gluži kā 2008.gadā.

Ministru kabineta noteikumos (Nr. 899. 31.10.2006.) ir minētas saslimšanas, kurām valsts apmaksā 50% vai 75 % cenas kompensāciju, bet grozījumos (Nr. 347. 16.VII.2019) jau paredzēts kompensēt tikai pašus lētākos šīm diagnozēm paredzētos medikamentus. Gadījumā, ja pacients vēlas citu medikamentu, tad pilna cena jāmaksā pašam. Es centos piemērot dažādas zāles savai hipertensijai. Visām bija nopietnas slikti paciešamas blaknes, kamēr atradu kaut cik piemērotās zāles. Izrādījās – tās nav tās lētākās. Vai tagad visi pensionāri spēs nopirkt sev vēlamās zāles? Kur tad nu būs veselīga ēšana un šajā rakstā solītie papildus nodzīvojamie mūža gadi? Cik tagad valsts pelnīs no vecu cilvēku zāļu samaksas? Cik veselīgi šie vecie cilvēki ēdīs, ja lielākā pensijas daļa aizies zālēs, un protams, arī maksai par dzīvokli. Pensionēta ārste.