Atbildīga digitālā uzvedība: jāvērtē savu datu uzticēšana un tā sekas

man ir absolūta neskaidrība – nezināšana par ķīniešu huawei . Diezgan daudz ir info par to, ka huawei – tas ir slikti – ka izlūko, izspiego un tā …

Vienlaicīgi – man telefonā nav internets, visi tie baiti ir iztērēti, jāgaida jauns mēnesis , bet ja iestatījumos mēģinu atrast wifi – man piedāvā huawei b25 – 5g –
iesāku par šo sarunu darbā, mani kolēģi nokaunināja , lai es netēlojot nezinīti , bet tā arī nesaprotu -kas notiek – kauns jau prasīt kādam – kauninās atkal

Un kas ir interesanti, ja runājam par digitālo uzvedību – piemēram, valsts veselības inspekcija man atsūta atbildi – bet nevaru nekādā veidā to atvērt. Kaut kāds formāts ne tāds. Rakstu rakstu, ka neveras vaļā – man atbild – tā mana ne viņu problēma.

Padomājiet – Latvijā 1/4 daļa cilvēku saņem algā 450 eur , puse no pensionāriem saņem ap 200 eur – bet valsts lepni paziņo, ka tagad viss būs digitalizēts – vid vairs nebūs pieejams, inspekcijas un policija – tikai digitalizēti – ja ir internets – labi, varēsi vēl kaut kā sazināties ar valsti, ja interneta un digitālās prasmes nav – tad aizmirsti , kas ir valsts. Tā tevi atradīs brīdī, kad nebūsi atdevusi tai savu naudiņu – tad gan valstij būsi vajadzīga

Tā pati apsaimniekošana – cik tur simti miljoni tiek maksāti RĪGAS SILTUMAM, cik RĪGAS ŪDENIM – bet tāda elementāra lieta – ka es varētu ieiet viņu mājas lapā un atrast savu adresi un pārliecināties, ka apsaimniekotājs naudu ir pārskaitījis – tāda lieta nepastāv. Tas vienkārši nav izdevīgi tiem , kam ir vara – jo trulāka un nabadzīgāka saiedrība, jo vieglāk ar to manipulēt
N kaut vai tagad – izrādās Rīgā par liftiem esam pārmaksājuši miljoniem lielas summas, vienlaicīgi RDomes iereņi saka, ka tas vēl nekas – monopolistu siksna tikšot vilkta vēl ciešāk …

nu labi – ceptie gaiļi ne knabs , ne dziedās – nav vērts vispār

patiesībā – visu izksaidrot var ar tiesisko nihilismu valstī – bardaks nenormālākais
Lūk, man mājās – bez jebkādām saplcēm, bez īpašnieku piekrišanas( RNA a/s mums skaidro, ka viņi nedrīkst teikt mums, kuri esam dzīvokļu īpašnieki – ka nedrīkst nevienu saukt vārdā) utt utjprj ierīkoja jaunas durvis.
Devos cauri visai Rīgai, lai tās firmas kantorī nopirktu čipu ar ko atvērt durvis – tas ir ļoti ērti , kad rokās ir cimdi. Darbiniece man prasa uzrādīt dokumentu – es jautāju – kāpēc- nu čipi esot personalizēti. Nu labi – ja tā – tad parādu savu ID – viņa datus savada kompī.

Bet – izrādās , ka man nepiegādā pastu – jo ne tā pati firma , ne apsaimniekotājs pastu nav informējis , ka ir jauns durvju kods.
Zvanu visiem pēc kārtas un paužu savu neapmierinātību. Pēkšņi tā pati firma – iespējams tā pati darbiniece man saka – kur problēma? Iedodiet pasta darbiniecei savu durvju kodu un viņa jums pastu atnesīs. Bāc – jūs taču teicāt, ka tie ir personalizētie koddi – nē – visai kāpņu telpai vienādi esot. PAGA – ja tā – tad priekš, kam jums vajadzēja manus personas datus rakstīt firmas datorā? Par to viņa neko nezinot.

Nu ko man darīt ? NEKO – PROTAMS, neba nu es kāda amatpersona, vai politiķe vai nelegālo darbu darītāja, lai kādam mani dati būtu ļoti vajadzīgi, bet tai pat laikā – kādā brīdī pēkšņi var visādi brīnumi notikties. Starp citu – firmu sauc- meko un ko – barona ielā.