Literatūra skolā – laikmetīgi darbi, skolotājiem lielāka brīvība autoru un tekstu izvēlē 5

Komentāri (5)

Sskaisle 24.02.2020. 10.20

Gēte esot teicis, ka literatūras noriets ir nācijas nāves priekšvēstnesis – vērojot un vērtējot, kas te notiek – precīzi. Tāpēc jau Gēte ir klasiķis, ka prata izteikt būtiskas lietas īsi un koncentrēti un tāpēc jau nemāca klasiku – bet uzsvaru liek uz tukšas muldēšanas

Man skolā mācīja, ka grieķu civilizācija noformējās brīdī, kad tika pierakstīti Homēra eposi – kuri tad noformēja sabiedrību. Tad iznāk, ka šodien notiek pretējs process – esošās vērtības tiek eknstruētas, lai vietā nāktu tukšums – lai kuplotu tādi vēlētāji, kuri ievēl – nu teiksim to pašu petravicu – no pierobežas veikalnieces par ministri un tad lai vēlētu tādu NA, kura SLEPENI !!! – kārto šķeles ģimenes biznesu – neatkopušies no lnb supermiljoniem, no oik miljardiem,no LLM kolekcijas zaudēšanas ABLV bankā – jūgsimies iekšā šķēles oligarhijas klaušās …..

vai par kaimiņa partiju balsoja turīgie un izglītotie?

+3
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 24.02.2020. 10.11

Es kā vienmēr domāju, ka ir daudz sarežģītāk.
No raksta man nepaliek skaidrāks, saprotamāks –
piemēram, kā iemācīt literatūru – lasīšanas baudu, spējas analizēt izlasīto utt., ja vienlaicīgi – skolēnu pienākums nav lasīt. Jo īpaši klasika neesot aktuāla. Laikmetīgai literatūrai esot priekšroka.

Lūk, skatījos pēdējo LTV1 – LITERATŪRI – jo par Aspaziju. Brīdī, kad pēkšņi parādījās Kristīne Krūze, kura tramda plikus vīriešus – es nesapratu – kas tas ? Par ko te runa un tikai steigā cilājot visus Aspazijas darbus, sapratu, ka runa taču ir par ĀBELES Tumšajiem briežiem. Labi – lēni, bet es sapratu. Jautājums – cik ltv1 bija tādu skatītāju , kuri to nesaprata un kuriem nebija , kam pajautāt – kas tas tāds bija?

Tieši pirms raidījuma cilāju vecos laukā metamos žurnālus un izlēmu izlasīt interviju Ievā ar Baibu Strautmani. Un – ko es nospriedu, ka viņas bērniem dzīvē ir paveicies , jo mātei ir laiks sarunām ar viņiem. Un uzreiz jautājums – cik tādu ģimeņu , kurās ir vecāku – bērnu sarunas , tai skaitā par literatūru – mums vispār ir.

Savulaik, Gundega Grīnuma – Raiņa pētniece, stāstīj, ka viņas ģimenē vecāki ar bērniem kopīgi sprieduši par Raiņa darbiem. Man tai brīdī uznāca tāds mazvērtības komplekss , ka būtībā tā trauma vēl tagad manī ir – ne ģimenē, ne diemžēl skolā – neviens par Raini ar mani – zinātkāru bērnu – jaunieti nerunaja. Tik cik – Rainis – strādnieku aizstāvis. Kāpēc nerunāja – mani vecāki strādāja no rīta līdz vakaram. Atnācu no skolas – arī man bija jāstrādā. Pēc tam vēl jāmācās.
Vai tagad ir citādāk, ja 40% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ar vienu kāju nabadzībā? Kā skolās šo situāciju risina? Franču licejs ir izredzēto skola – tur tādas lietas nav akutālas. Bet kā ir Latvijā kopumā?

Slavina Somiju, Igauniju bet ne vella nedara, lai kaut jel ko no viņu pieredzes ieviestu dzīvē.

Varas elite centīgi audzina un kopj debilzētu sabiedrību –
tikko skatījos, ka izrādās valdība slepeni no sabiedrības jau izlēmusi šķēles ģimenei ļaut zelt un kuplot uz visu mūsu rēķina. Rīta Panorāmā LTV1 žurnālisti centīgi rīda vienu latvisko partiju pret otru.

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 24.02.2020. 09.53

E

+1
0
Atbildēt

1