Lai kļūtu par Tautas prezidentu, nav jābūt mīļam visiem 6

Komentāri (6)

vitalisvita 08.10.2019. 04.04

Gribētos jau, lai tas “visas tautas prezidents” kļūtu par latviešu tautas augstāko pārstāvi un prezidentu tieši Latvijā, kā mūsu tautas etnoģenēzes (etniskās integrācijas) teritorijā
Manā izpratnē tauta ir tāda sabiedrības daļa, kas integrējusies etniski _etnoss un nekas vairāk! Bet demokrātija ir šī etnosa vara savas attīstības teritorijā. Bet cittautiešu piejaukumam ir jābūt procentuāli ierobežotam un pamattautas etnisko integrēšanos netraucējošam…Elementāri!
Un tā nedomāju vien es, bet to skaidri un gaiši ir pateikuši jau senie grieķi. Un arī mūsu politiskie un reliģiskie „apustuļi” vēl nav šos jēdzienus (par tautām kā etnosiem un demokrātiju kā tautas varu) mūsu laicīgajās vārdnīcās izdzēsuši.
Un tie nav arī sengrieķu izdomājumi, bet tās ir dabas likumsakarības…
Neviens taču nenoliegs, ka Dabas likumi ir arī Dieva likumi.Nu tad sekosim tiem, un nepadosimies šai “vienotas ekonomiskās telpas” un “sabiedrības bez robežām” propagandai…

Ir tāds faktors, kā indivīda gēnu kopums, kura attīstība (tāpat kā dzīvniekiem un augiem) ir adekvāta viņa un ārējo apstākļu mijiedarbībai, viņa-ekoloģijai.
Un tauta, kas ir attīstījusies mērķtiecīgi nacionālā un dabiskā ekoloģijā, – tāda tauta vairs nevēlas un arī nedrīkst savu ekoloģiju pārtraukt vai mainīt, jo tādā gadījumā tiek pārtraukta arī tās gēnu kopuma attīstības mērķtiecība.
Un šis nacionālas valsts postulāts ir jāņem vērā visiem tās pārvaldītājiem, – kā Saeimai un Valdībai, tā arī Prezidentam. Un man ir pārliecība, ka mūsu prezidents Egils Levits tāds arī ir.

0
-1
Atbildēt

0

lindab456 06.10.2019. 09.24

“no 1995. līdz 2014. gadam latviešu tautas dabīgais samazinājums – 262 577 cilvēki,.. emigrējuši 236 000 darba spējīgo, to skaitā 150 000 lauku iedzīvotāju…”
Ja domājam par latviešiem un Latviju kā latviešu dzīves vietu un mājām – ļoti traģiski skaitļi un traģiskas vēsturiskas paralēles. Nekādi aizbildinājumi nav pieņemami, lai to attaisnotu.
U. Neiburgs, LA.LV : “Otrā pasaules kara dēļ mēs zaudējām ap 600 000 cilvēku, jeb gandrīz trešdaļu valsts iedzīvotāju. Šis skaitlis ietver sevī gan karā kritušos, gan abu okupācijas režīmu represētos, gan cilvēkus, kas bija spiesti doties bēgļu gaitās un citus…”
Pārmaiņu spicē, 90-tos studentiem bija jāsalīdzina vispārējā situācija laikā, kad dzima Latvijas brīvvalsts un situācija 2LR atjaunošanas priekšvakarā. No šodienas skatu punkta, jāatzīst, ka šīs situācijas nav salīdzināmas, tā pat kā nav salīdzināms noietais ceļš un rezultāts.

+1
0
Atbildēt

0

lindab456 05.10.2019. 09.01

Loģiski un secīgi būtu, ja reformu sāktu ar esošās situācijas analīzi. Mums ir, ko analizēt – kāds ir 28 gadus realizētās reģionālās un lauku politikas rezultāts? Varbūt, izejot no sasniegtā rezultāta arī jāizdara slēdziens, vai tas it tas, ko mēs vēlamies un, vai, vismaz, virziens ir pareizais.
Galu galā – kāds ir reformas mērķis?
– Lai visi dzīvotu labāk. Labāk, varbūt, arī dzīvos, bet vai visi?

+1
0
Atbildēt

1

    lindab456 > lindab456 08.10.2019. 09.20

    Salīdzinājumam un pārdomām par mūsu valsts pirmsākumiem un starta pozīciju no man mīļas un novērtētas autobiogrāfijas. Atmiņu vērojums autoram pēc studijām MU atgriežoties Latvijā, 1918. g. vasarā: ” Ir daudzos pēckara rakstos un grāmatās, gan ar līdzjūtību, gan šausmām runāts par traģiskiem notikumiem Beļģijā un Serbijā, ir daudzi bagātnieki ar mīkstu sirdi palīdzējuši atjaunot it īpaši Beļģijā, bet par latviešu lietām pasaule interesējusies pavisam maz, un kad viņi bez palīdzības un ārējiem aizdevumiem, sākot ar 1919. gadu, sāka vieni paši atjaunot savu izpostīto zemi, pierādot stingru gribu darīt to pašu politiski, tad to uzņēma ar lielu izbrīnu un neziņu, kas latvieši īsti ir, kāda viņu pagātne, kāda viņu civilizācijas pakāpe utt. Ja pašķirstām pēckara izdevumus tik daudzās valodās, tad, zinot patiesos apstākļus, varam tikai skumji pasmaidīt. Pirmais pasaules karš maksāja latviešiem vismaz ceturto daļu no visas tautas sastāva. tas ir baigs upuris uz kara dieva Marsa altāra, un jāņem vērā bēdīgā priekšrocība, kas piešķir mūsu tautai šajā ziņā pirmo vietu. tikai tālu pēc tam nāk Serbija, kas bija zaudējusi mazāk nekā pusi no tā, kas bija jāapraud Latvijai. No katriem četriem latviešiem viens ir gājis bojā vai nu kaujas laukā, vai nebeidzamos tuksnesīgos Krievijas līdzenumos.
    Un kāda bija mūsu zeme vērotāja acīm? Fronte kā vaļēja un asiņaina brūce ķermeņa vidū vairākus gadus sašķēla Latviju divās daļās. ierakumi ar dzeloņstieplēm, mājas noslaucītas no zemes virsas, nodeguši vai granātu nopļauti meži un viscaur mēms izmisums kā pēc varena ciklona…” (A. Spekke, Atmiņu brīži, 2000.)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Juris Vilkaste 04.10.2019. 15.41

Kāpēc mums ir vajadzīgs svešas tautības prezidents…?Iepriekšējā darbība …vai tik nebūtu kārtīgi jāanalizē , vai nav piemērojams kāds pants…

0
-4
Atbildēt

1

    altinyildiz > Juris Vilkaste 05.10.2019. 16.41

    Krievu mēslu, kurš izdomāja, ka katram nelegālim, piedzimstot Latvijā, jādāvā pilsonība, mums tiešām nevajadzēja

    0
    0
    Atbildēt

    0