Visām pašvaldībām nepieciešami vienoti noteikumi koku izciršanā

Ziedošās liepas Rīgā ir kā pilsētas plaušas, kas reizi gadā ievelk gaisu un beidzot sāk elpot. Lai apturētu koku kalšanu un izciršanu, ap katru koku būtu jānosaka bezsāls aizsargjosla un augsnes monitorings.
Rīgas centrs kļūst aizvien putekļaināks un pelēkāks, Rīgā ir uzskaitīti vairāk nekā 2000 izcirsto koku, bet vietā iestādīti ~ 500. Aizbildinājums, ka pilsētai koku stādīšanai trūkst līdzekļu neiztur kritiku. Piemēram, Skanstes apkaimes detālplānojumā no RD puses ir iecere veidot to kā biznesa centru un viszaļāko apkaimi pilsētā, infrastruktūras izveidē un apzaļumošanā pašvaldība jau ir ieguldījusi vismaz 7 milj. eiro. Būtu nožēlojami, ja no koku aspekta plisētas apkaimes tiktu šķirotas.

Visai apšaubāms ir šis viedoklis un autores kompetence pašas aktualizētajā jautājumā.
Kāpēc? Tāpēc, ka, pirmkārt, pašvaldību pārziņā nav tikai pilsētvide, otrkārt, vienas priedes nociršana piejūras kāpu zonā nevar būt vienāda, teiksim, Jūrmalā, Pāvilostā, Ģipkā vai Sīkragā.
Ir arī, treškārt, ceturtkārt un daudzkārt, tāpēc, apvienošu tos visus vienā: Jebkura likuma, kaut vai saistoša lēmuma, ieviešana nozīmē to, ka ļoti atšķirīgām pašvaldībām jādzīvo pēc vieniem noteikumiem. Bet to, ka šāda versija ir absolūti garām, apliecina mūsu pašu “daudzcietusē” jaunā neatkarība