Šuplinskas revolūcija? 6

Komentāri (6)

lindab456 10.06.2019. 09.50

Cīnāmies ar sekām. Nav valstiskas vēlmes atzīt, ka cilvēku aizplūšana, lauku depopulācija ir līdzšinējās lauku politikas sekas. Pietrūkst politiskās gribas un, acīmredzot, arī politiskais pasūtījums (ja pieļaujam, ka politiku diktē nauda) pateikt, ka līdzšinējais vienpusīgais lielo saimniecību atbalsts uz sīko un mazo rēķina – bija kļūda. Tā vietā tiek jaukts gaiss un veikta administratīva reforma. Jo tālāk, jo grūtāk būs atjaunot nelielās un vidējās lauku saimniecības, tradicionālo lauku apsaimniekošanu, kā dzīves veidu, kā ģimeņu, ekoloģiskās saimniecības, kooperatīvus, kas, kā smejies, veido NA (ZM) elektorātu.

0
0
Atbildēt

0

Drosma 09.06.2019. 13.31

un tomēr – jautājuma būtība ir par mūsu vasti – kam šī valsts kalpo, kāda ir tās ideja

Ja tā apkalpo – kā es domāju – bagatos un ļoti bagātos, kļūstot par Krievijas priekškambari – tad protams, tad viss kā saka notiek pēc programmas – latviešus padzenam no Latvijas un skolu reforma ir vienkārši vēl viens labs līdzeklis kā to izdarīt likumīgi un tikumīgi un pietiekami ātri.

Ja ir tā,kā teikts Satversmes preambulā, ka Latvija ir nacionāla valsts, tad šī skolu reforma , kas paredz skolu kā tādu iznīcināšanu – ir pretrunā ar šīs valsts ideju un šī skolu likvidācija ir jāaptur .

Un te nu būtu īstā vieta un īstā reize birokrātijai attaisnot savu pastāvēšanu. Lūk, visu laiku dzirdu, ka izglītībai aiziet cik tur miljoni – cik tur viens skolnieks, cik skolotājs saņem. Bet – kā tad paliek ar IZM – cik ierēdņu ir uz vienu skolotaju un vienu skolēnu Latvijā un cik – piemēram, Somijā? Cik naudas notērē ministrija Somij,a vai Iagunijā un cik Latvijā.

Visa šī vārda tiešā nozīmē muļļāšanās ir tikai un vienīgi politiska bezatbildiba un birokrātiska nespēja.

+2
0
Atbildēt

1

    Drosma > Drosma 09.06.2019. 13.36

    Latvijā ir desmietiem, ja ne simtiem bērnu aizsardzības organizāciju, bet nupaty dibinās jaunu. Ierēdņi ir gatavi sagremot jaunus budžeta līdzekļus un sludināt jaunus lozungus, jo vairāk iestāžu un organizāciju – jo izdevīgāk un vieglāk bezdarbību novelt vienam uz otru un klusāk aprakt upurus

    Ekonomikas ministrija ar – oik nevar atcelt – iesūdzēs valsti tiesā – bet ka valsts ir noorganizējusi nabagu apzagšanu caur oik un ka nabagiem ir liegta iespēja so bandītu valsti iesūdzēt tiesā – par to klusums

    klau – un kājums patik ,a k mums ir ministre, kura spēj sēdēt uz 2 zirgiem vienlaikus – būt gan ministre , gan deputāte? kāpēc visiem deputātiem nav amati valdībā? Kāpēc ti 99 deputāti haltūrē, kamēr petraviča pierādījusi, ka var divi vienā tīri labi funkcionēt

    jā – jautājumu šai Vasarsvētku dienā netrūkst –

    0
    0
    Atbildēt

    0

vvilums 08.06.2019. 09.28

laukos uzņēmējdarbību un apdzīvotību varētu veicināt koriģējot esošo subsīdiju politiku lauksaimniecībai, proti, ja lielāko atbalstu gūtu vidējais zemnieks, nevis miljonier-zemnieks , attiecīgi zemnieku saimniecība- normāli turīga ģimene, un “saimes skolas” tādā vai citādākā izpildījumā varētu būt pagaidu alternatīva.

+3
0
Atbildēt

0

Toms Tālbergs 07.06.2019. 08.50

Par infografiku – vai nav dīvaini norādīt atalgojumu dolāros, ja visās valstīs, kuras tiek salīdzinātas, valūta ir viena – eiro?
Manuprāt, nekorekti.

+1
-1
Atbildēt

0

J.Biotops 06.06.2019. 20.21

“…jo nevarot prasīt vienādi labus rezultātus visās Latvijas vietās…” – Tā, klāt esam. Laimīgajā pagātnē gan to tik atklāti neteica.
Kaut ko tik necilvēcīgu pat no šīs “ministres” negaidīju – tātad izglītības līmenis daļai Latvijas skoēnu drīkst būt zemāks, ja gadījies piedzimt vietā, kur “nevar prasīt”… pareizi, vienkāršās tautas mīlestība garantēta un atbilstošs elektorāts arī veidosies.
Nav ko katram lauku puišelim sapņot par studēšanu kādā nopietnā augstskolā, tupi, kur nolikts. Vēl labāk – nelien nekur, balsstiesības jau tāpēc nezaudēsi. Kad vajadzēs mamma pamācīs, kuras partijas ministre nosargāja silto mīļo skoliņu no briesmīgās prasības kaut ko iemācīties. Jau tagad rezultāti manāmi, turpināsim.
Toties diplomu printēšanas kantori, kas sevi sauc par augstskolām vai “tehnikumiem” (kāds jauks termins no tālās jaunības laimīgajā padomjzemē) arī būs sajūsmā – “izglītojamo” plūsmas prasību līmenis saglabāsies.

+4
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: