Vai tautas koncertzālei būs tapt?

Arhitektūra sākas ar ideju, vēstījumu, īpaši tas attiecas uz lielām sabiedriskām būvēm, kur idejas vakums, falšums, anahronisms, neatbilstība sabiedrības gaidītajam nav noslēpjams.
Tas, ko redzu AB dambja koncertzāles projektā šobrīd ir izsakāms ar vārdu – lauzt, par jebkuru cenu, par spīti visiem priekšnosacījumiem – fiziskajiem, vides, ekoloģiskajiem, publiskajiem, ekonomiskajiem, kultūrvēsturiskajiem, estētiskajiem, u.c. iebildumiem.
Kad tiek apgalvots, ka tā ir vislabākā vieta būvēšanai – ekskluzīva vieta ekskluzīvai celtnei, tad atbilde ir – atrodiet vienu privātu investoru, kurš guldītu ūdenī paša pelnītu naudu.
Šobrīd AB dambis ļoti labi pilda publiska laukuma vietu, kur rīkot pasākumus.
“Jautājums, vai Rīgā ir vēl kāds “kultūras un dabas mantojums”, kam var novirzīt šos 23,15 miljonus…”
Kultūras mantojumam atvēlētajiem līdzekļiem ir tik plašs un akūts pielietojums, tik daudz grūstošu objektu, kas aiziet uz neatgriešanos- tās pašas muižas un muižiņas Rīgā.
Domāju, ka ir pēdējais laiks atdot parādu UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautajam Rīgas vēsturiskajam centram, pie tam, nevis izlasēs kārtībā, bet līdzīgi kā centrs ir apstiprināts- vienoti, kompleksi, ar vispārēju programmu, kas attiektos uz visu centru kopumā un katru īpašumu atsevišķi.

Bez AB dambja varianta intervijā IR A.Poga min šādus piemērus:
…kā pirms vairākiem gadiem izdarīja Drēzdenes filharmonija. Viņiem bija Austrumvācijas laikā celta koncertzāle — drūma, akustikas ziņā smagnēja, neatbilda mūsdienu kritērijiem. Atstājot ārējo karkasu, tajā iebūvēja jaunu, modernu koncertzāli, atbilstošu visiem akustikas parametriem.
Otrs risinājums ir Cīrihē. Brīnišķīgai vēsturiskai Tonhalle koncertzālei bija pienācis laiks renovācijai, bet orķestrim kaut kur ir jāpaliek. Viņi atrada pamestu rūpnīcu un tajā iebūvēja koncertzāli ar 1200 vietām, ko es uzskatu par ideālu izmēru Rīgai. Šveicieši tam iztērēja — tas izklausās pēc neprātīgi zemas summas laba līmeņa akustiskai koncertzālei — desmit miljonus Šveices franku (deviņi miljoni eiro). Koncertzāle ir pagaidu, līdz ar to viss, kas neattiecas uz zāli, ir sekundārs. Gan mūziķu darba telpas, gan klausītāju foajē ir minimālistisks. Fokuss vērsts uz skatuvi, apgaismojumu un, protams, skaņu kā primāro. Rezultāts ir fascinējošs. Es Cīrihes orķestra direktorei prasīju — paies trīs gadi, vai iesit atpakaļ uz renovēto, skaisto Tonhalle? Kas notiks ar šo zāli? Viņa atbildēja: vēl nezinām, bet, ņemot vērā, cik labs ir rezultāts, mēs varētu šo zāli paturēt.

Jus vаrаt maksаt par 50 % mazак pаr еlекtroеnergiju, nekada veida maldinot vai parkapjot likumu! Es iesaku visiem izlasit so rakstu – http://bit.do/mklat – Es to esmu izmantojis kops decembra, un rekins patiesam ir kluvis mazaks!
s

Ja par lietiņu – kādu celt koncertzāli-lai par to tauta spriestu – kur ir informācija? KM uz galda?

Vārds Tautas …man asociējas ar meliem.
Nacionālo bibliotēku arī būvēja kladzinot,ka tautai vajagot,ka visām kultūrtautām tādas esot,ka nacionāliem uzņēmējiem jāuztic un ko tik vēl nē….
Rezultātā – ārzemnieku studenti, krievvalodīgie mūsējie un pensionāri – tādu ” tautu” var satikt Gaismas pilī….

Nē – labāk rakstīt piezemēti un hops saukt,kad grāvis jau pārlekts

KM,kuru vada NA es neuzticos.
Uzskatu,ka tieši KM ir tā renīte,pa kuru dāsni barojas būvnieku mafija.
Žurnālisti – uzrakstiet,kā tad palika ar toem 12 milj par LNB – ko sev nolēma izkārtot būvnieki- jau šiem makā vai vēl jāpagaida