Turbo

viena lieta tomēr ir jāpsaka skaidri un gaiši –
Latvijas vēsturē ir muižu laiki – tas ir unikāls, izcils mantojums – muižu arhitektūra, interjeri , parki , kapi – latviešu vieta tajā visā – Apriķu muižā , vai Jaunplatones vešūzis , piemēram – tas ir īpaši – tā ir mūsu bagātība

tad ulmaņlaiki – uzcelta pirmā Latvijas valsts skolas, augstskolas, bibliotēkas . baznīcas, aizsargu nami, muzeji – kultūras uzplaukums un saimnieciskais reibonis – atkal ir mantojums ar ko lepoties un lepoties

un tad ir krievu laiki , kuri ir padomju okupācijas laiki – pirmkārt, iznīcināti simti tūkstoši – cietumos, Sibīrijā , čekas ķetnās – tad tā izvarotā , neārstējamā cilvēku domāšana, psihes kroplība , tad šī degradētā vide – šīs fermas , rūpnīcas ….
Debess – lai man kāds krievs iedomājas paskatīties acīs un iebilst manam pārmetumam

Manā darbavietā šādi temati ir tabu, jo tie mani spēj novest līdz gatavībai uzsprāgt –

Nu un tad ir šodienas baronu laiki, kas aiz sevis atstās tukšumu – pat ne drupas – bet vienkārši tukšumu

Ja māksliniece atzīst šīs pamatpatiesības, tad jā – tad es varu lasīt un domāt līdzi ….