Histērisko sieviešu katalogs 10

Komentāri (10)

Drosma 07.03.2019. 09.35

jā un spilgta epizode bija , kad viena no māsām izkrita no tēla brīdī, kad sabiedrība apsprieda radošo personu finansiāla atbalsta programmu – uz kādu brīdi eņgēlim līdzīgā pārvērtās par deradētu matrozi – man škiet, ka tas bija kādā no kultūrslejām – tas fakts nav lai es tīksminātos, ka redz kā – pavārtījās pa dubļiem, bet lai tikai atgādinātu, ka dzīvē viss ir citādāk …

0
0
Atbildēt

0

Drosma 07.03.2019. 09.30

“harismātiskas” – ļ.cien. Zane Radzobe, lūdzu nedevalvējiet šī vārda nozīmi. Abas dāmas ir smukas, stingri piestrādājušas pie saviem trauslo, ēterisko, pūļa nesaprasto personību tēliem, jeb patiešām skaistas un gudras – bet harismātiskas viņas būtu tad, ja spētu uzrunāt, aizraut šo pašu nicināto un nievāto pūli – bet tā taču nav, vai ne?

”ko sievietei maksā būt mākslā'” – Zane, apžēlojieties – nekļūstiet banāla , nepiesauciet feminismu – lai nav kā ar vellu – kā piemin, tā klāt arī ir, lūdzu nevajag. Kas mūsu dāmas par feministēm – nu ko jūs Zane, tad jau es drīzāk Leimaņa balerīnaa…

Uz izrādi iešu jūnijā, bet – savulaik , man reklāmā baigi nepatika kā Zariņa runāja paŗtaisītā balsī tēlojot Ņurbuli un izrāde , atškirībā no vairuma man lika vilties, jo tajā dominēja Ņurbulis nevis kā dzejnieks, bet Ņurbulis kā īpatnis – tas ir – forma nevis saturs.

Lūk, arī šī izrāde tiek reklamēta tā,ka man uzticību neraisa – dāmiņu balsu eksaltētā intonācija pārmāc saturu – es nevaru to sadzirdēt – būtu jābūt skaidrai dikcijai – jo nav taču ne mēmais teātris, ne pantonīma – izrunātajam vārdam ir nozīme un pēdējās Hermaņa lugās tas zūd – tas vārds … jāredz izrāde, lai kaut ko apgalvotu, bet – neviens man neliedz paskriet ratiem pa priekšu –

+2
0
Atbildēt

1

    Saulespuķe > Drosma 07.03.2019. 11.39

    Sveika 🙂
    Uz šo izrādi iešu aprīlī, jo man iestājusies pavasara apātija un vairs nespēju uzturēt līdzšinējo teātru apmeklējumu tempu. Toties noskatījos Baltiešu gredzenu – brīnišķīgi, meditatīvi, episki, skaisti un skaudri, viss, kā vajag. Savā ziņā pateicoties lasītajām recenzijām un komentāriem skatījos un klausījos divtik uzmanīgi un guvu ļoti lielu gandarījumu, jo patiesi pieslēdzos šai izrādei. Īpaši liela nozīme ir mūzikai, Vāgnera nekad nevar būt par daudz. Turklāt viena no manām vājībām ir tieši klaviermūzika 🙂
    Lūk, tāds mans viedoklis 🙂

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > Saulespuķe 07.03.2019. 15.02

    Mīļā Debestiņa , Saaulespuķe, – cik interesanti Tu spried, bet apžēlojies taču, Saulespuķe – nu padodies taču – Vāgners + nāve + mīlestība + teātris + Kairišs un pāri visam vācieši – nu mīļā – tā tācu ir banalitāte , nu ir –

    zini – es nesen noklausījos – šito –
    https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/strideties-ir-jamak-ka-strideties-lai-tas-kalpotu-izaugsmei.a115448/
    un manī visspilgtāk atbalsojās tā doma, ka kašķīgi un strīdīgi strīdās visi mazie un jo īpaši -visi maz pārliecinātie – tas par mani – nospriedu un nolēmu vairs nestrīdēties – izbeigt to un sākt jaunu – cēlāku – lielā cilvēka dzīvi , bet – ja Tu šitā – tad es nevaru

    0
    -1
    Atbildēt

    2

    Saulespuķe > Drosma 07.03.2019. 15.11

    Mīļā sirds, iemācies kādreiz pieņemt atšķirīgu viedokli kā aksiomu. Es netaisos ne strīdēties, ne padoties, ne kaut ko pierādīt. Tu mani nepārliecināsi un samierinies ar to.
    🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > Saulespuķe 07.03.2019. 15.19

    nu nebaidies – ar varu jau es neko , bet man ir tiesības palikt pārsteigtai

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Drosma 07.03.2019. 15.28

    Bet protams 🙂

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > Drosma 07.03.2019. 15.15

    saproti mani pareizi – es rudenī biju uz Klīstošo holandieti un tikko sāka skanēt tā mūzika – es nospriedu – dzīve ir izdevusies – kā saka – Vāgners pacel augstakās sfērās – nenoliedzami un protams –
    bet -nē – visai tai diskursā kas ap to lietu ir ….
    meklēju un atradu –
    Katram bija sava Rīga
    Daudznacionālas pilsētas portrets no 1857. līdz 1914. gadam
    Sastādītāji Kristīne Volfarte un Ervīns Oberlenders
    Luk, šajā grāmatā ir citēts baltvācu rakstnieks – Friedrich Johann Wittram – un viņš saka apmēram tā, ka tā baltvāciešu traģēdija ir tā, ka viņi ir Baltijā ir elite, kurai nav nācija ar kuru identificēties – ka valstsvācieši šos negribot, bet latviešus viņi – baltvācieši negribot kā savu tautu.

    Visas izrādes garumā man bija prātā šī sajūta, ka mēs tā kā tādi nabaga radi klauvējamies gar viņu – bagātnieku durvīm cerībā uz mīlestību , bet šie nezin kā no mums vaļā tikt

    Nekad nesaku nekad – varbūt kādreiz noskatīšos velreiz, bet šobrīd – nē – nekāds Vāgners, nekāda raksānās zemē u n leļļu cilināšana mani neaizkustināja – drīzāk otrādi

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Drosma 07.03.2019. 15.25

    Ok, pieņemu Tavu viedokli, kas nekādi neietekmē manējo 🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > Saulespuķe 07.03.2019. 15.32

    variantu jau nav – jāpieņem ir, ka pasaule ir tik dažāda, bet es šo izrādi biju – kā saka – norakusi
    Bet nu labi –
    redzēsim kā patiks dzejas izrāde
    man skolas biedrene ir grāmatnīcas vadītāja , viņa saka, ka dzeju vispār nepērkot – kādu klasiķi vēl jā, bet jaunos nē – esot grūti pārdot
    man dzeju vajag lēni un skaidri – citādi – piedod – neaiziet līdz saprašanai –

    vienu gan es varu pateikt uzreiz, ka mums kā dainu tautai sabiedriskajos medijos dzejai būtu jāskan daudz daudz biežāk

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: