Viena atslēga visām durvīm 5

Komentāri (5)

Saulespuķe 28.02.2019. 11.16

Piekrītu, ka brīžiem bija drusku grūti noraudzīties jeb nācās skatīties vienā punktā, pretēji intervijā paustajam par to, ka režisoram jādomā, lai skatītājiem visu laiku būtu jākustina acis. Un situāciju tiešām glāba tikai solistu spēcīgās personības.
Prātā nāk arī Armanda Znotiņa recenzijā par šo operu un kādu izrādi uzdotais jautājums – kādēļ? Nezinu.

+1
0
Atbildēt

1

    Drosma97 > Saulespuķe 01.03.2019. 10.44

    Saulespuķe, esi sveicināta.
    Savulaik , Andrejs Žagars teica, ka tiem, kuriem nav muzikālā dzirde , nav vērts iet uz operu. Es to diezgan sāpīgi uztvēru, jo man ar mūziku viss ir kaķu līmenī – gan pati tā dziedu, gan dzirdu, bet – mīļā – Mūzika ir viens no manas dzīves vērtības stūrakmeņiem. Man tā ir augstākā no mākslām .

    Bet – man ir tāda laba paziņa -pa koncertiem vien dzīvo , kad viņai jautāju – kā tas vai tas koncerts -viņa sāk stāstīt kā nu kuram skanēja, kā ar toņiem, kā ar augšām un lejām ar vibrācijām un ritmiem – klau, tad man tas ir apmēram as pats, kas dzirdēt kādas matemātiskas formulas risināšanā – drausmīgā sajūta – tu dzirdi – bet nesaproti

    un tomēr un par spīti – kā atskan dzīvā mūzika – tā man saceļas spalvas un mati un arī es it kā paceļos par kādu sprīdi augstāk virs zemes – tas ir to vērts – tā ir tā mana dzīves bauda

    mans audžubērns spēlē gan saksofonu, gan akordeonu – iz muzikālā izglītība – bet manuprāt, nenovērtē , kāda laime tā ir – dzirdēt mūziku ninansēs – saprast vairāk un labāk

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Saulespuķe > Drosma 01.03.2019. 11.40

    Sveika 🙂
    Tad man jāsaka – ja pat bez muzikālās dzirdes ir jaušams, ka solistu skanējums vai orķestra izpildījums nav vienmērīgi kvalitatīvs, ko tādā gadījumā lai saka muzikologi. Neticu, ka visi Operas zālē sēdošie ir beiguši konservatoriju, jo īpaši pirmizrāžu publika. Es eju uz operām, lai izglītotos un izkoptu savu muzikālo gaumi, taču, ja kaut kas nav bijis pieņemams, tad uz priekšu sapirktās biļetes atdodu citiem un kādu laiku tur nerādos. Kad man kaut kas nepatīk, man tiešā nozīmē sāk pietrūkt skābeklis. Tāda savdabīga reakcija.
    Turklāt opera jau nav tikai mūzika, bet arī teātris.Un atklāti un godīgi sakot uzskatu, ka režisoru loma operās ir stipri pārvērtēta. Ja operas vizualitāti nosaka scenogrāfs, gaismu un kostīmu mākslinieki, darbību – horeogrāfs, kas atliek režisoram – pastulēt, vai sižets norisināsies veco ļaužu pansionātā, prieka mājā vai bērnudārzā 🙂 Zinu, ka pārspīlēju, taču tā rezultātā nevilšus esmu pati sev atbildējusi, kāpēc man balets patīk labāk par operu un teātri – tāpēc, ka esmu konservatīva klasikas cienītāja 🙂

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma97 > Saulespuķe 01.03.2019. 13.28

    protams, es noteikti vēl u vēl gribu uz Turandotu – tā ir mans ideāls –
    protams, ka var jau rubināt un darbināt iztēli visādos virzienos, bet Turandotā manas vēlmes, prasības un pašas operas uztveres iespējas ir īstenojušās – kā tāda 3 upes mierīgi ietek jūrā , lūk

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma97 28.02.2019. 11.06

tā kā iepriekšējā vakarā biju uz Bulajeva nakts koncertu, nākošā diena pārpildīta ar darbiem, piektdienas operā ierados sagurusi – blakus man sēdēja dziedāšanas skolotāja , kura tik nenormāli spalgi sita plaukstas, ka man sāpēja ausis

Italo Montemeci Burvestība ma bija par smagu – klausījos un ilgojos kaut nu ātrāk viens otru piebeigtu un būtu miers

savukārt Pajacco – pajači man baigi patika mūzika, skatuve un viss cits mani tā kā garlaikoja, bet mūzika spārnoja

tiesa gan – jāatzīst , ka šampanietis vienkārši uzlabo noskaņojumu –

Katrā ziņā Karapetjana Fausts bija nopapaļota izcila izrāde – tīra bauda – par šo es tā neteiktu

0
0
Atbildēt

0