Tumsā lēcējs

Raidījums Literatūre manā vērtējumā ir par daudz fragmentārs. Mana uzmanība bija saraustīta, man bija jākoncentrējas nevietā, nevajadzīgi. Atkal tā ēšana, kasīšanās un knosīšanās , kamēr kaut kas tiek stāstīts , kad var redzēt vien stāstītāja pakausi, vai muguru. Kā atskan Melanholiskais valsis – tā šņakt – Marta iegraužas pusēstā ābolā – šņakt …. nē tas nav mans – jo tuvojas brīdis, kad uzmanības piesaistīšanai kāds sēdēs uz poda un kaut ko stāstīs ar superdzīvīgu mīmiku

Man patika , ka Žolude stāstīja par Poruku , bet manuprāt, daudz par daudz bija dzejnieka personīgā dzīve, akūti maz viņa dzeja, viņa pasaules uzskati, vina laikmets. Terzens varēja nestaigāt apkārt pļāpādams niekus, bet iespringt un vairāk skaisti deklamēt dzeju . Raidījuma autori uzskata, ka mēs -skatītāji visu par visiem literātiem jau zinam un tāpēc raidījums var būt tikai tāda – kā es par to jūtos …

Arī RMM stāsta un vadā pa Latviju literātu lietotos priekšmetus, piemiņas lietas , protams, tam arī ir nozīme, bet ….vai tad literāti kādi amatnieki, ka lietām – nevis vārdiem par tiem jāliecina nākošajām paaudzēm?

Raidījumu Atslēgas es pārtraucu skatīties tai brīdī, kad Ķibilds stāstīja un ēda vienlaicīgi, pie tam stāsts bija par kaut ko traģisku. Tad raidījums par baltvāciešiem un atsāku skatīties, jo tēma pusgadsimtu noklusēta un bija pārāk intriģējoša. Skaidrs, ka viena aktiera teātris vienkārši dramaturģiski pieprasa krēslu nēsāšanu, skraidīšanu no vienas uz otru vietu , bet manā vērtējumā šāds teatrālisms raidījumam traucēja, nevis palīdzēja. Nonivelēja līdz izklaides teātra līmenim, kaut gan tas bija vienīgais raidījums par vēsturi valsts simtgadē !
Raidījums tika reklamēts kā gadsimta vēstures atradumi, bet neko jaunu , patiešām neko jaunu nevienā raidījumā autori nepavēstīja vārda tiešā nozīmē. Raidījuma popularitāti , manuprāt, noteica – nr1 – vienīgais tv raidījums par vēsturi – par tautas vēsturi valsts simtgadē, nr2 – saturiski visi raidījumi atbilda šābrīža sabiedrības
pieprasījumam – t.i. – tika rādīta tāda vēsture, kādu vēlējās un vēlas redzēt sabiedriba.
Sak pa galviņu paglaudīja, kādi var būt iebildumi
Pēdējais raidījums manā vērtējumā bija traģisks, jo sabiedrību audzināja turēt muti, neko nekritizēt, pieņemt visu kā ir ar pateicību. Tikpat labi varēja izskanēt aicinājums uzpīpēt zālīti un …

Sabiedriskajam tv tādam nevajag būt. Šai IR numurā ir par Franciju- par dzelteno vestu protestiem – izskatās, ka mēs rikšiem laižam šai sabiedrības atsvešinātības virzienā – uz strupceļu

tāds ir mans viedoklis