Pēdējie var būt pirmie… 5

Komentāri (5)

Alfreds Logins 10.02.2019. 22.44

Vēl tikai piebildīšu. Zinātnes cilvēkiem jau nu vajadzēja saprast, ka kārtējā deķīša vilkšana uz savu pusi nav risinājums

0
0
Atbildēt

0

Alfreds Logins 10.02.2019. 22.33

Tur, kur nav darba dunas, tur neizbēgamai bojāejai lemta arī zinātne un visas pārējās nozares. Darbs ir visa pamats

0
0
Atbildēt

0

Vidvuds Beldavs 22.01.2019. 22.34

Nav pretenzija glābt Latvijas zinātni ar vienu vienkāršu iniciatīvu. Raksta ieteikumi ir izdarāmi tuvākā nākotnē. Daudz kas cits būtu darāms. Par to varam diskutēt. Tagad jautājums ir ko jaunai valdībai vajadzētu darīt rītdien, nevis nākamgad vai tālā nākotnē.

Eiropas Komisija iesaka izmantot struktūrfondus, lai finansētu “H2020 SME Instrument” projektus, kas ir vērtēti kā izcili un ieguvuši “Certificate of Excellence starptautiskā konkursā kur iespējamība ir ap 5%. “SME Instrument” mērķis ir atrast un finansēt nākotnes Nokia līmeņa inovācijas. Ja pieteikums ir vērtēts kā izcils, tad eksperta komisija saredz reālu iespēju piedāvātai tehnoloģijai iegūt nozīmīgu tirgu. Latvijas firmas un zinātnieki ir sagatavojuši projekta pieteikumus ar izcilu reitingu, kas nav finansēti, jo Eiropas Komisija atzīst, ka piešķirtais budžets ir par maz, lai finansētu visus izcilus projektus. Ja Latvija šos finansētu to struktūrfondiem, tad saistītie zinātnieki varētu ķerties pie darba, lai īstenotu savu ideju Latvijā, nevis to aiznest uz citu valsti kopā ar savām smadzenēm.

Firmām kas sekmīgi ieved inovatīvus produktus tirgū ir jāturpina pētīt un veidot jaunus produktus. No šādām firmām nāktu ieguldījumi zinātnē no savas peļņas, kas palīdzētu ilgtermiņā risinātu krīzi Latvijas zinātnē.

0
0
Atbildēt

0

PL 22.01.2019. 18.07

Manuprāt autoru arguments par ERAF finansētā saraksta pagarināšanu zinātnes attīstības vārdā ir pamatots. Šie projekti tika starptautiski kvalificēti izvērtēti, un ļoti daudzi ļoti labu vērtējumu saņēmuši projekti tika noraidīti. Info – projektu pieteikumu sagatavošana ir ļoti darbietilpīga, laikietilpīga un dokuments ir ļoti izvērsts. Ja šādus starptautiski augstu vērtētus pieteikumus noraida, tad
1) jārīko konkurss divās, nevis vienā kārtā, un pirmajā jāiesniedz tikai 15 lpp kopsavilkums,
2) valdībai jāpasaka no kurienes tad nāks tas 5 % IKP pieaugums, kas te saplānots turpmākajās desmigadēs.
Ja gribam konkurēt par H2020 finansējumu, tad nekas labāks tuvakajā laikā nebūs.

+1
0
Atbildēt

0

Raksta autori diemžēl ir jāsauc par sapņotājiem, kuri negrib vai nespēj atzīt skarbo realitāti. Latvijas zinātni piedāvātā finansējuma shēma neglābs. Jo tiek piedāvāts turpināt mums tradicionālo naudas šķaidīšanu – katram pa kapeiciņai. Stingra stratēģiska plāna jau nav, jo IZM kā atbildīgā ministrija ir vairījusies nonākt karastāvoklī ar zinātnieku un augstskolu “mafiju”, nav pratusi rīkoties, lai pašreizējā fragmentācija un balstīšanās uz aizvēsturiskiem nopelniem tiktu pārtraukta. Nav jau arī nekādu ilūziju, jo pētniecību vadījuši un tai klāt stāvējuši “zinātnieki-čekisti”. Varbūt skarbi, bet, ja grēksūdze top 30 gadu garumā un tādai spējīgi tikai pāris bijušie rektori un zinātnieki…
Latvijai pat 5000 zinātnieku ir par daudz. Lai šāds “pūlis” spētu sasniegt rezultātu un baudītu puslīdz kvalitatīvus dzīves apstākļus, jātērē vismaz 200 milj. eiro, kas sastādīs vairāk kā 2,3% no IKP. Plus investīcijas infrastruktūrā, augstskolās, ES pētniecības budžetā. Patiesībā tādu pētnieku masu no budžetam nebūtu jāuztur, ja privātais bizness kļūtu aktīvāks pētniecības un inovācijas atbalstītājs, ja vietējā kapitāla(!) uzņēmumi spētu virzīt ilgtermiņa attīstības plānus.
Ja pieejamie dati nav falsificēti, tad ES 2007.-2013.gada budžetā Latvija iemaksāja par gandrīz 10% vairāk kā spēja saņemt Eiropas naudu, piedaloties pētniecības kopprojektos. Līdzšinējie Apvārsnis-2020 sasniegumi neliecina, ka tendence mainītos.
Skumjākais ir tas, ka 2014.gada Technopolis novērtējums mums parādīja gan zinātnisko institūtu “līmeni”, gan sniedza ieteikumus, tikai mūs varnešu un zinātnieku rīcība tā arī nesekoja.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: