Dzīve nav mērena būšana

Pols Makartnijs uc.. mūziķi Olimpiādē uztājās par 1 £ !! Vienu! Simboliska summa, lai varētu noslēgt līgumu! Domā SOK nevarēja atļauties pasaules zvaigznēm honorārus? Nevarēja, vai kopā ar pašiem māksliniekiem izvērtēja citas vērtības?…. (Ž.Cinovska)
Domāju par ministres saikni ar sabiedrību, vai viņai tā ir vajadzīga? Neizskatās. Citādi būtu saklausījusi jau no Kultūras Galvaspilsētas laikiem, ka kaut kas nav kā vajag.
Nu jau esam tikuši līdz “Ļeņina biksēm” Brīvības ielā. Kas notika ar Lielajiem kapiem?
Un tagad jau vairākkārt ministre devusi mājienus par Akustiskās koncertzāles A.Sīļa projekta augšāmcelšanu. Koncertzāle Daugavā…
Bet par K.Želvi – var jau vienlaicīgi uzņemt filmu par Mēriju un no sirds aizstāvēt to, kas notika koncertā pie LNB. Patriotisms un ziedošanās visdažādākajās formās.

labāk par Brici nepateikt – arī tas ir posts kultūrā –

Silvija Brice
10 h ·
Skatoties filmu par pašaizliedzīgo muzeja fondu glābēju Mēriju, man kā muļķa skatītājam netika skaidrs diezgan daudz kas. Jā, es saprotu, ka vācieši, pat papēžiem svilstot 1944. gada rudenī (Rīgā krievi 13. oktobrī iebrāzās), nezināja neko svarīgāku kā izvest akurāti marķētās kastēs kādas mazas Ostlandes pilsētiņas muzeja krājumus. (Kas varēja to visu, ieskaitot kaut kādus vāciešiem absolūti nesvarīgus tur tautastērpus un citus tamborējumus, salikt kastēs, marķēt, iegrāmatot… abet pilnīgi VISU, kāpēc neatrodas neviens Rozentāla un Purvīša, un vismaz kādas brudierētas aubes slēpējs… nu labi, Reihs nevarēja bez tā visa iztikt. Viņus kara beigās neizsakāmi valdzināja tieši latviešu tautiskais mantojums, vainagi tur un villaines, ārieši kā nekā. Kaltētus Jāņu vainagus neizveda?) Visa filma ir balstīta uz – jā, emocionālām – atmiņām. Mērija izslienas ar krūti, cita neviena nav bijis tuvumā, ko padarīsi. Bet gribētos zināt – bez lirikas – kādā veidā, ar tieši kuras okupācijas varas sankciju un kas un kā tik ĀTRI (WWII apzagušās valstis palēnām atdod vēl TAGAD) atļāva to visu aizvest atpakaļ uz Latviju un – it sevišķi – kādā veidā Mērija pat dabūja krievu laikā – pēc šādas ekspotīcijas! – istabu savā dzīvoklī, nevis tika nosūtīta ellē ratā uz Sibīriju maigākajā gadījumā? ??? Viņa bija ārzemēs, turklāt Vācijā, turklāt brīvprātīgi, turklāt ar Staļina valstij svarīgu kravu! Jūs traki esat vai? Neko nesaprotu. Ļoti, ļooooti liriska filma, gandrīz kā par Supermenu. – Kas notika īstenībā – neviena vārda. Mammītes dienasgrāmata. Meita aizgāja, vaicikmanslikti, meita atnāca, vaicikmanslikti. Kā tā vēsture tiek čakarēta.

Skaisle Jatalniece Silvija – es šo stilu – kā es jūtos par to vai šo – es uztveru kā nespēju runāt mākslas valodā konkrēti. Es pilnībā parakstos zem katra Jūsu jautājuma, zem katra komentāra un vēl vaiŗāk. Biju uz filmu par Kurtu Fridrihsonu – par viņu zināju no ilustrācijām gramatās, ka ir tāds mākslinieks, dziļš un skumjs , bet tas arī viss – domāju, ka filma atklās Fridrihsonu ja ne kā cilvēku, tad kā mākslinieku – bet nekā – tās bija tikai Gekas un Repšes emocijas – kā es par to – t.i. Fridrhsonu jūtos

es izlasīju tādu grāmatu – Nogrimusī zeme – Gertrūde fon Brinkena = baltvāciete ir autore

un tur viņa cita starpā piemin, cik alkatīgi dumji un truli bijuši jaunie latviešu kungi , kuri nu ir bijuši situācijas noteicēji, kungi, bet kuri neko no smalkām manierēm, no goda un kauna jūtām nav sajēguši

Debess – naivā Ģertrūde – ka viņa zinātu to alakatību , kas ir latviešu kungiem, to maucību kādā dzīvo rradošā inteliģence – tautai smalkus vārdus, cik smalkiem jābūt – pašiem prasta zagšana –

ai nu labi – ko tur daudz – kā ir tā jādzivo – bet fakts paliek fakts – Kultūras ministrija sazobē ar Tieslietu minsitriju tomēr nocērt šīs valsts pamatsaknes, pārcērt tautas artērijas – tā es redzu un saprotu to, kas notiek šodien Latvijā

ja par lietiņu –
Spēlmaņu nakti skatoties, iegāju internetā lai nopirktu biļetes uz Dvēseļu uteni – nebija un nav un nav zināms vai vispār būs

Liepājas Precības arī neredzēju un nezinu vai redzēšu

No rīta 10 , 5.decembrī sēdēju interentā, lai dabūtu ielūgumu uz 08.12. – -uz kādu bezmaksas kino seansu – protams, ka nedabūju

Un tad ir tas jautājums – kāpēc tā kultūra , kura tiek finansēta par valsts naudu un tā kultūra , kura tiek atzīta par labu esam – tā nav pieejama?

Padomju laikos noziedzīgā padomju vara izmantoja manu bērna darbu. Es kā bērns smagi strādāju bez atalgojuma. Šodien – ja mēs būtu demokrātiska , vismaz kaut cik taisnīga valsts – arī man kā Latvijas pilsonei, kura padlaikos radīja tās vērtības, kuras šodien izmanto varas elite , tad vismaz kaut ko arī es varētu baudīt – kāpēc tā nav?

Kaut kāds kretīnu korumpantu koncerts krastmalā, no kura aizgāju pirmkrāt, jau aukstuma dēļ un otrkārt, tās sajūtas, ka tas ir kādiem pedofīliem, nevis valsts simtgadei organizēts

nu labi – viss – sirds pilna rūgtuma – vajadzētu vēl rakstīt , bet nav laika –

piemēram, lasu Helsinkos ir atvērta – par sitmgades naudu – jauna biblioteka

bļedj – Debess VISUSVĒTĀ – mūsu zagļi būtu vismaz LNB iedevuši kādu miljonu , lai
vismaz kaut cik lāpītu tur valdošo nabadzību – es aizeju uz lasītavu un secinu , ka man mājās ir vairāk un labākas gramatas, kā valsts nacionālajā bibliotēkā!!! Nenormālie zagļi un bandīti kultūras ministrijā – kad jūs tiesās un liks cietumos ? Kad pienāks tie laiki latviešu tautai?

kad LTV1 skatījos Spēlmaņu nakti – un kad Tišheizere pasniedza balvu jurim rubenim – es skaļi nokliedzos bļedj un mans draugs man iesita un es viņam iesitu pretī
– labi, ka riktīgi nesakāvāmies – viņš man neļauj teikt ko domāju, bet tas bļedj ir mans glābiņš – arī tajā brīdī, kad jr jau nu būtu ja ne pēdējais, tad viens no pēdējiem, kurš pelnījis Spēlmaņu nakts balvu .
Kāpēc? Atbildiet man kaut vai tādu jautājumu – kāpēc uz JRT pirmizrādēm Latvijas varas elite – ieksaitot nekad netiesātos un apbalvotos stukačus, korumpantus utt – neskrien ar dāvanu maisiņiem?

Vēl nav atdzisis un noplacis skandāls par simtgades naudas izniekošanu – bet jau ir skaidrs, ka nekas nemainīsies – paši kultūras cilvēki šo padlaiku čekistu – komunistu sistēmu atbalsta , baro , uztur , kultivē.

Tropa piesauc slimās shēmas, kurās dzīvojam – cik noprotu – tā nav šī pašu kultūrļaužu korumpētība esošajai varai, bet tādas sadzīviskas shēmas. Bet nav šī radošās intleiģences spoža un krāšņa kalpošana varai baudot varas sniegtās privilēģijas – pie tam pilnīgi vienalga vai runa ir par ulmaņa – valsts kaprača dotajām privilēģijām, vai padlaiku = šodienas čekistu – komunistu varas privilēģijām

neticu, patiešām neticu, ka kāds , kāda no šodienas Latvijas māksliniekiem būs gatavi runāt – vienalga kādā mēdijā par šo savu iekšējo audzēju – , kas jau būtībā ir izlaidis metastāzes uz visas sabiedrības miesu