Partiju solījumi nodokļu jomā rada šermuļus

Atcelt NĪN ir pilnīgs populisms. Bet apgalvojums, ka patreizējo situāciju atrisina pašvaldību tiesības piešķirt (vai nepiešķirt) atlaidi, arī nav pamatots. 1,5% likme ir absurda. Izdarot pieņēmumu, ka kadastrālā vērtība ir tuvināta ēkas (atjaunošanas) vērtībai, bet zemes kadastrālā vērtība varētu būt vienāda ar ēkas kadastrālo vērtību (vidējs gadījums vidējā Rīgas priekšpilsētā), kā arī, ka pilns ēkas amortizācijas periods ir 100 gadi (vai aptuveni 3 paaudzes), var secināt, ka 100 gadu laikā NĪN jāsamaksā 300% apmērā no ēkas (pasvītroju – ēkas) kadastrālās jeb pietuvināti atjaunošanas vērtības, turklāt tā vēl faktiski jāatjauno. Tātat, citiem vārdiem, katrai paaudzei ēkā (kas arī ir iemesls, kādēļ daudziem ir nekustamais īpašums) ir jāiegulda vairāk, kā tās atjaunošanas vērtība. Sekas? Vidēji vai mazāk pelnoša ģimene tiek izspiesta no dzimtas īpašuma. Iemesls tam, ka NĪN vietām ir lielākais pašvaldību ienākuma avots, meklējams ne tikai apstāklī, ka tur nav iedzīvotāju ar labu ienākumu līmeni, bet arī apstāklī, ka joprojām klibo IIN un kapitāla pieauguma nodokļa iekasēšana. Jo kur gan augstās NĪN likmes maksātājs ņem naudu, ja tam nav ienākumu? Rezulāts – tie, kas neslēpjas no IIN, cieš no nesamērīgi augstās NĪN likmes.