Raiņa cilvēki šodienā

Komentāri (40)

Saulespuķe 16.09.2018. 09.30

Augsti vērtēju Tīronu kā domātāju. Un man Ļeņina izrāde tiešām patika, jo atainoja visu to rituālo pusi, kā cilvēks, kas varbūt pat tik ļoti to nav vēlējies, pataisīts par ikonu un pielūgsmes objektu. Izrādes iespaidā daudz lasīju papildus, noskatījos arī Krievijas seriālu par to, kā Ļeņina kandidatūra tika izskaitļota un izvēlēta, lai veiktu to, kas bija nepieciešams citiem. Un man lika aizdomāties jautājums, cik lielā mērā radikālas, globālas pārmaiņas ir atkarīgas no konkrētas personības, vai tās būtu notikušas tik un tā, neatkarīgi, kas vada. Izrādās, noteicošā ir situācija, viss notiek tā, kā tam jānotiek, personības kultu jau veidojam vai uzturam vai pieļaujam mēs paši.
Šai sakarā arī ļoti patika Viestura Kairiša pārdomas, kurā brīdī tauta ir tauta un kurā brīdī tā ir nedomājoša masa, kas izdara tik neloģisku izvēli…

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 16.09.2018. 22.29

rakstīt visu ir grūti, man ļoti pietrūkst cilvēka, ar kuru par visām šim lietām pastrīdēties. Lūk, man galīgi Ļeņina eglīte nepatika. …jo runa ir par slimu cilvēku, par jukušu , bet tie, kas tur apkārt ap viņu ņēmās, vienkārši man nebija interesanti.

Savulaik, ar bērnu izgājām no Equs, es vispār vairs ne uz vienu Grozas Ķiberes izrādi neeju, jo mans uzskats ir ciets – ja ir klīnika , tad par to nevis jātaisa izrādes , bet tas jāārstē. Lūk, tieši tāpat kā EQUS arī ĻE- visa uzmanība un uzsvars prātā jukušā izdarībām , savukārt , apkārtējie – netiek preparēti – lūk, ĻE visas tās atsauces uz pūļa psihi , reliģiskām, bet ārišķīgām izpausmēm, manuprāt, visa tā pīkstēšana un mēdīšanās bija tāpēc, ka arī gudrajam Tīronam pietrūka saprašanas un talanta , lai formulētu vārdos un domās savu ļeņinu un galu galā – to ko Tu raksti – kas tad veido tirānus, viņu varu – un kāpēc par to šodien atkal ir vērts runāt.

Es domāju, ka tas nav jautājums ar jā vai nē atbildams , ka visu nosaka dažādu apstākļu sakritība. Kāpēc zviedriem nav tirāni ? Vai norvēģiem?

Kairišam man ir konkrēta atbilde – tautas – jeb kā viņam patīk – pūļa lēmumu nosaka informētība. To perfekti var redzēt šodien Latvijā – ZZS/NA koalcīija valsti ir novedusi līdz bardakam. Neviena ministrija nespēj elementārus darbus izdarīt. Bet visi mediji 24 ha diennaktī laiž informāciju, kādā laimes zemē Lembergs ar saviem kalpiem mūs ir ievedis. Nu nerunājot nemaz par kaimiņa fenomenu.

Arī es “gatavojos” ejot uz izrādi. Tīrons tik daudz runāja par to ka katram savs ļeņins, un es padomāju, ka man nav sava ļeņina-man Ļ ir nolādēta dvēsele , kura es ceru deg ellē , citas attieksmes man nav . Noskatījos Sakurova filmu par Ļ – arī nepatika. Visu augstāk minēto iemeslu dēļ.

Ja man būtu jātaisa izrāde, nē – vispirms luga par Ļ jāuzraksta, es laikam kaut kādu tādu rakstītu, kur būtu parādīta viņa amorālā ,alkatīgā, iedomīgā, ļaunā, atriebīgā, patiešām necilvēcīgā būtība – vai tad viņš buržujus ienīda tāpēc, ka tie dzīvoja labāk kā proletariāts? Vai Ļ interesēja proletariāts? Muļķības – ne mirkli Ļ nav interesējusi visas tautas labklājība, cilvēciskums – tik gudrs viņš bija , ka to saprata.

Tāda psiholoģiska – kā Mišima savas rakstīja.
Nezinu, kāds esi Tu cilvēks Saulespuķe, bet es pati sev meloju 100x dienā – tērēju naudu krēmiem – bet dedzinu seju saulē – es zinu, ka nedrīkst,ka krēmi saules nodarīto neglābs, bet daru. Es zinu, ka saldumi un jo īpaši alkohols nav labi sejas ādai – bet lietoju vienu un otru – mierinu sevi, meloju, kā suns , ka es tikai drusku

Un tāpat es domāju, ka Ļ – viena patiesība bija vārdi, bieži jau kā īlens no maisa laukā lienoši, bet otra lieta bija viņa vellna domas

Atbildēt

Sskaisle > Dusma 16.09.2018. 22.44

teātris varētu parādīt kā notiek manipulācija , kā melo truli, nežēlīgi, drausmīgi
Šai ziņā atkal piesaucu Frankfurtē redzēto https://www.english-theatre.de/the-invisible-hand/ –
labi -tas ir politiskais teātris bet ĻE jau arī ir politiska izrāde – ne filozofiska

Man ļoti patika Hermaņa – Velbeka – Pakļaušanās – bet – tur daudz par daudz bija neķītrību – seksa. Klau , tas ir pagājušais gs , kad ar plikiem dupšiem un pupiem varēja publiku aizraut.

Mūsu kritiķi tācu braukā pa pasauli, viņi taču redz, ka tas ir noiets etaps – kāpēc par to neraksta

ā – nu mums jau kritika nav – tas gan

Atbildēt

Sskaisle > Dusma 16.09.2018. 22.46

biju uz ĻE ar mammu un viņa pateica, lai viņu uz tādām izrādēm vairs neved
Tā kā – gan jau, ka uz jauno Tīrona izrādi aiziešu , bet absolūti bez cerībām – laikam jau tikai principa pēc

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 16.09.2018. 23.30

Pilnīgi sasmējos, Equus ir viena no manām mīļākajām izrādēm, bet neturpināšu šo tēmu, lai neuzkurinātu Tevi vēl vairāk :)

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 17.09.2018. 08.10

mani šausmīgi interesē – jo tieši tas pamatojums – kāpēc patīk –
es nekad nerunāju ar draugum kad viņš ir iedzēris jau par daudz – jo tad it kā cits cilvēks ar mani runātu – toties viņam tad lielā runāšana – lien virsū un gaida , ka es klausīšos – es saku – lūk, visu to un vēl vairak noklausīšos, kad būsi skaidrā

nākošā rītā – it kā nekas nebūtu bijis

un tāds ir mans priekšstats par šīm marginālo problēmu lietām
tāpat nupat jau man ir par daudz , daudz par daudz visas sīs seksuālo daudzveidībulietas – it kā tas, ka kāds ir homos vai bi vai trans seksuāls nu būtu kāds baiagais varoņfdarbs, ka tas jāpieņem – ja pie manis tas citādākais nāk virsū ar īpašu uzmanību , prasīdams no manis īpašu uzmanību, īpašu attieksmi – tad , ko tu man stāsti, ka visi esam vienādi – vai citādais nemaz nav citādais

Saulespuķe, nemoki mani – stāsti – kāpēc Tev patika – uz to frankenšteinu un tādiem – pat doma nebija iet …

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 17.09.2018. 13.13

Pirmkārt, tā ir izcila un pasaulslavena luga, kas ir neskaitāmas reizes iestudēta, ir arī filma (esmu redzējusi). Otrkārt, mani vienmēr interesē cēlonis, kāpēc tā. Treškārt, es kādreiz vēlējos studēt klīnisko psihiloģiju. Ceturtkārt, Laura Groza – Ķibere, Dainis Grūbe, Lauris Subatnieks. Utt., utjpr.
Galvenais varonis jau nebija marginālis, viņš bija mātes pārāk ačgārnās (fanātiskās dieva pielūgsmes) audzināšanas upuris. Atminos nedaudz par citu tēmu – ir filma ar fantastisko Vanesu Redgreivu, kurā viņa no vīrieša pārtop par sievieti tāpēc, ka bērnībā māte viņu visu laiku pucējusi meiteņu drēbēs, kaut arī viņš raudāja un lūdzās, lai tā nedara. Un kad pieaudzis dēls viņai to atgādināja, viņa svētā sašutumā kategoriski noraidīja, ka tā ir viņas vaina, kaut arī tieši tā arī bija.

Atbildēt

Saulespuķe > Saulespuķe 17.09.2018. 13.29

Runājot par Frankenšteinu – viņš jau nebija ļauns un atriebīgs, tādu viņu padarīja cilvēki, kam viņš neko nebija nodarījis, viņus tik atbaidīja viņa ārējais izskats. Arī briesmoņi ir dzīvas būtnes, arī viņiem ir sirds un sāp.
Par tēmu un ne par tēmu kaut kā aizdomājos un uzdošu varbūt retorisku jautājumu – cik daudz ratiņkrēsliem piemērotu vietu Tu esi redzējusi teātros, sākot ar kāpnēm un beidzot ar zāli? Cik daudz cilvēku ratiņkrēlos Tu esi redzējusi teātros? Esmu redzējusi tikai vienu, kuram pats teātra mākslinieciskais vadītājs ir palīdzējis nokļūt līdz vietai, ar ko daudz ieguva manās acīs – kā cilvēks.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 17.09.2018. 18.55

Paldies par atbildi.
Zini, es kaut kur lasīju, ka šobrīd prasti sakot – velk uz to , ka mazākums noteiks vairākumu. Man tas nav pieņemami. Visu laiku atceros, ko man 2 cilvēki stāstījuši – pirms vairākiem gadiem – brālim Zviedrijā viens ārsts/ārste bija transeksuālis, niķīgs kā lops – piedod, bet vārda tiešā nozīmē – jo viņš/vina visu laiku terorizēja kolēģus – ar to, ka reti varēja uzminēt kā viņš/viņa šodien jūtas , kā viņu uzrunāt – kā sievieti vai kā
vĪrieti. Kad viņš/viņa no darba aizgāja, visi jutušies ļoti atviegloti. Tas bija īsts terors, ko atļāvās viens cilvēks tikai sava citādīguma dēļ.

Otru lietu man stāstīja bijusī kolēģe, kura pārcēlās uz dzīvi uz Londonu, Viņu sākusi strādāt birojā un lūgusi konsultācijas=palīdzīvbu kolēģiem – kad uzrunājusi resno dāmu – tā parmetusi, ka viņu ar jautājumiem apgrūtina, jo viņa lūk, esot resnā, otrs bijis gejs un kad viņa teikusi, ka to un to nesaprot – tas sācis nervozi ātrī runāt – jautājot viņai – vai šai esot iebildumi, ka viņš esot gejs. Tad viņa esot sapratusi, kāpēc tik viegli todarbu dabūjusi un arī kā saka – kopusies prom.
Savukārt, par invalīdiem – piedod, par kādu teātri var būt runa, ja invalīdiem nav no kā izdzīvot. Nu tik cik no cilvēku – tuvinieku žēlastības viņi iztiek tik ir. Es domāju, ka ir tā, ka ja miljardi neaizietu melnā biznesa oligarhiem un vinu pakalpiņiem, ja politiki un viņu lobiji nenorītu paliekas no oligarhu dzīru galda – lūk, tai brīdī Tavam jautājumam – kas mēs par sabiedrību , ka nerūpējamies par saviem invalīdiem būtu pamats. Tagad, piedod manu tiešumu – Tavs jautājums man drusku atgādina slaveno Antuaneti – ak, tautai nav maizeko ēst? Lai taču ēd kūkas …

Ar atstumtajiem ir sliktāk kā Tu domā.

Atbildēt

Sskaisle > Dusma 17.09.2018. 19.10

Zinu, ka to EQUS spēlēja Potera aktieris, laikam redklifs, bet patiesi es saku un palieku pie savām domām, ka man tas liekas absurdi. Tad jau man interesantāk būtu, ka savus stāstus izklāstītu narkomāni. Kad nopirku dzīvokli, man draugi uzsūtīja bezmaksas meistaru – gribēja kā labāk, bet iznāca šausmīgi . Viņš bija studējis mākslas vēsturi, mācījies par restauratoru , daudz lasījis, ļoti zinošss – par cik man bija universitātes grāds, viņa apgalvojumiem varēju sekot līdzi un neliegšos – vienu otru lietu , ko nezināju pārbaudīju vai tā ir. Bet mīļā – viņš naudu neņēma, par ko es no sākuma priecājos, bet toties man bija jāklausās viņa nemitīgie runas plūdi , mana vēlme arī apliecināt zināšanas tika absolūti ignorēta, ja tomēr saņēmos, ko teikt, tad arī pusvārdā tiku pārtraukta un nekas vairāk par ā , ē ū – man netika. Bet … godavārds …. man bija tīri interesanti – viņš zināja daudz ko tādu , ko es nezināju. Bet nu tas ir nieks, protams, jo tā sāls bija tajā, ka viņš savā vasarnīcas dārzā kaut kur Saulkrastos regulāri tikās ar citpalnētiesiem. Pirmās reizes es domāju – āzē mani, domā es no laukiem , var mani āzēt, pēc tam man likās , ka viņš ir iedzēris un muld bet tad lēni, bet tomēr beidzot sapratu – viņš patiešām tiekas ar citaplanētiešiem – kuri vispirms parādās ābeļzaros, kā spožas bumbas un kad uzņem kontaktus !!!! – ar viņu – cilvēciskojas un viņi ilgi par visu ko diskutējot !!! …. Viņš bija diezgan bagāts namu un īpašumu mantinieks un es pavisam plika un kaut kādā ziņā viņš bija seksuāli pievilcīgs, un es jau apsvēru kā būtu ar viņu bučoties un tā, tomēr – kad sapratu , ka ar tiem citplanētiešiem viņam ir nopietni – es atkāpos – šķiroties es piedāvāju naudu par darbu , bet viņš bija šausmīgi aizvainots , ka viņam neatdevos un vēlāk draugiem bija teicis, ka es esot laba sieviete, bet tikai ar šausmīgi resnu dibenu un tādu viņš mani neesot gribējis. Starp citu , tagad esot apprecējies. Nu – vai par katru tādu, piedod, ķēmu – izrāde jātaisa =

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 17.09.2018. 19.10

Nav tik traki, vismaz Dailes teātrī atlaides personām ar invaliditāti ir, pieļauju iespēju, ka tur tiek arī pielāgotas vietas, ja ir tāda vajadzība. Arī kinoteātros ir pastāvīgas vietas ratiņkrēsliem. Es vairāk biju domājusi sabiedrības attieksmi. Pret citādajiem.

Atbildēt

Saulespuķe > Saulespuķe 17.09.2018. 20.50

Manuprāt, šādas izrādes tieši tāpēc ir domātas, lai mēģinātu saprast un mainīt attieksmi. Cik viegli tomēr viss, kas ir atšķirīgs, tiek atbīdīts malā.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 18.09.2018. 08.38

Labrītiņ. Nē, es tā nedomāju. Reiz sen atpakaļ kā saka līdz – skatījos tādu filmu, kur policija ķer maniaku – viņš slepkavoja meitenes – pamatā jau priekameitas, bet nežēloja nevienu , kas gadījās . Un viņam – tam slepkavam – visu laiku palīdzēja mamma , kura policiju mānīja. Mamma saka, ka jā, ka vina zinot, ka dēls ir slepkava, un tas dēls patiesi mātei stāsta visu , bet viņa tik un tā palīdz dēlam mukt.
Un ? Vai no šī stāsta , ka es saprotu kāpēc viņš slepkavo – man paliek labāk? Bija tāda trillergrāmata par dvīņubrāļiem, kurus arī neavrē ja noķert , jo viņi bija dvīņi un viņiem vienmēr bija alibi un tur arī māte viņiem bērnībā bija smadzenes sagrozījusi viņus baidot un tā …

Tad jau labāk diskutēt par to, vai pedofīli būtu jākastrē. Vispār par likumdošanu pedofīlijas iztiesāšanā. Gluži kā narkotiku tirgošanā.

Tāpat – ja mēs nākam no bērnības , ja mātes tās sliktās – tad kā sabiedrība to situāciju var kontrolēt, kas notiek ģimenē. Luk, lasīju , kā Norvēģijā mātei atņem meitu, jo bernam garšo saldumi un dzīvoklī griestu stūrī bijuši zirnekļtīkli. Bet pēc desmit gadiem, tas darbinieks, kurš to lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes parakstīja, izrādās ir pedofīls, kuru beidzot notiesāja. Lūk, par ko izrādes , mākslu taisīt, nevis preparēt jau slima cilvēka smadzenes.

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 18.09.2018. 10.51

Sveika, nuja, mēs esam aizskārušas daudz sensitīvu lietu.Attiecībā uz grāmatām, filmām, izrādēm par attiecīgajām tēmām – nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma.
Es vairāk vērtēju no mākslinieciskā viedokļa – Entonijs Hopkinss Jēru klusēšanā, piemēram, ir ģeniāls. Lasīju arī grāmatu, uz jautājumu detektīvam, vai viņš apzinās, kā atminējis Lekteru, pats Lekters viņam pasaka priekšā – tāpēc, ka mēs esam līdzīgi.
Es neko neattaisnoju, kā jau rakstīju iepriekš, man ir svarīgi saprast, kāpēc tas tā ir. Iesaku arī palasīt Būdu, ja nav lasīta.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 18.09.2018. 12.37

Jēru klusēšana manai nervu sistēmai ir par smagu. Zinu, ka tur ēd cilvēka smadzenes un man jau tirpst astes kauls – paldies – talāk nē, un nekā ģeniāla tur nav un nevar būt .Cilvēki mirst badā, bet tur viens ēd otra smadzenes. Nē un nē un veleriez neē un Būda man arī nepatika, jo Jēzus nevar būt ne veca melnā, ne jauns klusējošs galdnieks – nu nē – nevajag –

Atbildēt

Saulespuķe > Saulespuķe 17.09.2018. 21.18

Apskatījos, citos teātros arī ir, ņemu savus vārdus atpakaļ.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 18.09.2018. 08.45

starp citu – vēl – ne viss, kas ir pasaulslavens man ir labs tikai tāpēc, ka pasaulslavens

ja tā var teikt – pasaule klusē – gļēvi – kas bija DA VINČI – pedofīls ! Kas bija Rubens? – kolaboracionists! Cik no visa , kas ir pasaulslavens nosaka biznesa plāns , cik patiesās vērtības.
ME TOO priekš manis ir prātam neaptverama maucība. Es neticu, ka tas kaut ko dod sieviešu tiesību nostiprināšanā, tieši otrādi – ka var pateikt , ka pirms 30 gadiem man uzmācās – nevis manā, bet tā kurs uzmācās viesnīcas istabiņā. Sāc ar jautājumu – meitenīt, ko tu tur darīji tai istabiņā. Cik meitenes aizies bojā, vai saauzīs savu dzīvi noticot preses uzpūstajai visatļautībai?
Man būs laiks, uzrakstīšu vēl.

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 18.09.2018. 11.02

Par slimu cilvēku smadzeņu preparēšanu – viss ir relatīvi – nesen lasīju rakstu, kā pilnīgi veseli un normāli pēkšņī ne no šā tā izdara noziegumus tikai tāpēc, ka kaut kas izlikās, par ko bija aizdomas, bet nebija pamata.
Paskaties TV, vai visas tās diskusijas tiešām apliecina veselo saprātu un loģisko domāšanu?

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 18.09.2018. 12.25

nu ja izlikās, tad jau laikam tomēr nebija veseli?
Vai melu un liekulības sabiedrībā ir iespejams palikt garīgi veselam?

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 18.09.2018. 14.07

Tad jau nav jāsatraucas, ka neveseli cilvēki skatās neveselas izrādes :) Tas viss jau sāk atgādināt Mērfija likumu par pareizajiem un nepareizajiem :)
Šo es vairāk nekomentēšu, gaidīšu nākamo žurnālu – droši, ka būs recenzija par Pūt, vējiņiem! (un tik un tā es domāju, ka vislielākās uzlavas ir scenogrāfijas un vizuālās koncepcijas autorei Monikai Pormalei)

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 18.09.2018. 19.47

labi, bet manuprāt, Tev vienkārši nepatika mans aizrādījums, ka Tavs apolitiskums nav nekas labs – nevar bēgt no dzīves uz teātri , es tomēr esmu pedagogs, tas tāpat kā čekistis ir uz mūžu , bet nu labi – atpūties no manis kādu dieniņu , Mīļā Saulespuķe

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 18.09.2018. 12.32

man visu laiku izdzēšanas , ko uzrakstu –
klau – kopš Baibiņas laikiem nekas nav mainījies, bāra bērnu salauztās dvēseles var salīmēt tikai ar pašaizliedzīgu mīlestību – cik tadu šodienas bāreni saņem?

Vai esam kā sabiedrība mainījušies? Mans bārenis mani kā cilvēku ļoti veidoja , viena lieta bija , kad es pr viņas tiesībām cīnījos, bet otralieta bija – spēt viņu apskaut un mīlēt arī tad, kad manuprāt, viņa rīkojās absolūti nepareiz un bezkaunīgi – tas bija tāds baigākais kristietes pārbaudījums man – nezinu , cik labi toizturēju, jo pašai likās, ka ne visai un ka viss tas materilāis, ko devu viņai, bija samaksa par manu nespēju būt Kristum –

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 18.09.2018. 12.33

Radio klausos maz, bet LTV jau diskusiju praktiski nav tur ir šovi un smadzēņskalošana cik ārzemēs slikti un pie mjums labi

Atbildēt

Sskaisle 14.09.2018. 21.16

izlasīju Ursula Poznanski Elanus – austriešu rakstnieces kārtējo detektīvtrilleri. Un sagadījās, ka tieši pirms tam izlasīju Ingas Gailes Nezināmie. Un ja salīdzinu – Debess mīļā – kāda mēs esam derevņja …. bet mediji rakstīja – Gailes fifīgs romāninņš iznācis
– gribētu uzrakstī tādu kārtīgu kā ar bomi pa mieru savu atsauksmi, vērtējumu – bet nezinu vai iznāks laiks- Gailei arī nav bijis pat tik daudz laika, lai Rakstnieku mājā notiekošo neindeficētu ar reāliem cilvēkiem – Lembergs, Konste , skaistās un kārās rakstnieces – visas pēc kārtas un garlaicīgie netalantīgiem rakstnieki un dzejnieks eiprus …. nezinu – kaut kā baigi neētiski man šķiet tā darīt, bet vēl neētiskāk tādu ne-darbu slavēt

labi- man nāk miegs, traka dieniņa bija, jauku vakariņu:)

Atbildēt

Sskaisle 14.09.2018. 08.03

esi sveicināta, Saulespuķe:)
Atšķirībā no Seņkova, es Baibiņu uzskatu nevis par vāju mājās sēdētāju, bet par stipru un izlēmīgu dāmu, kurai pietrūka “pulvera” līdz galam izturēt situāciju. Galu galā – jebkuram bāra bērnam, kurš apzinās mātes un tēva neesamību ir nolauzti spārni un lidot bez tiem – cik ilgi gan. Ja klāt vel Raiņa niķis bendēt nost savs varoņus …
Debess, un uldi un baibas arī ikdienā ir cik tik uziet un nevis neredzami, bet … nu šitā jauno puišu bravurība – ka jebkuru krogu izdzers un jebkuru meitu izmīlēs – nu Debess – nu kā var teikt , ka ir bet maz … un gatiņi un zanes. Tās perfekcionistes, ar ko šobrīd pilna pasaule – vai tad tās nav baibiņas – lūzīs, bet nelieksies un runā kā dzejas grāmatas un Bībeles vienlaicīgi. Reizi nedēļā eju uz kalanētiku – nu cilvēks, kā cilvēks, beidzas nodarbība es čviks žviks uz dušu un visu tad somā un rikšmie tālāk, bet skatos – visas jaunās – lēni – cēli – vispirms rūpīgi saloka sporta tērpu, tad lēni attin dvielīti, paņem dušas želeju, tad … viss tā lēni apzināti – es arī tā gribētu – tad nomazgajas un atkal tin loka, varētu domāt, ka tur kāds bēbis nevis pašas lupatiņas … jā es arī tā gribētu, bet man nekad nav laika, nekad – tāpāt visi tie ikdienas kompromisi, no kuriem gribu izvairīties, bet kuri nāk virsū , kā pārbaudījums tikko es sev ko solu, vai vēl sliktāk – zvēru

es domāju, ka tāpēc jau Rainis ir ģeniāls un tāpēc viņa darbi ir klasika , ka tie ir pārlaicīgi

un vēl – man atkal nav laika, esmu vispār komandējumā šobrīd, bet – tas ir noziegums, ko dara mūsu inteliģence – viņi Raini visu laiku atsēdina – arī Bikše – skaudības dēl, protams, un nonieciena – lūk, tikko Raiņa jubileja un lasu – 11.09. tur jaun ie lasīs savu dzeju, tur vecie savu, tur Raini liks kopā un miksēs – bet cilvēki mīļie – vai tiešām reizi gadā nevarēja vienu dienu veltīt mūsu līdz šim nepārspētajam ģēnijam ?

Nu cik mēs zinam viņa dzeju, viņa lugas, domas …. Gundega Grīnuma ir uzrakstījusi izcilu grāmatu – kāpēc tā netika šai dienā citēta, apspriesta, diskutēta … man žēl, ka esam tādi suņi, ne cilvēki

ievērojāt, kad bija Ziedoņa mēnesis, kas notika – man kļuva pretīgi – visa svinēšana sākās un beidzās ar to ka visa veida iznireļi un nekauņas jāja uz beigtā Ziedoņa slavas – es viņu satiku man viņš šitā, es viņam šitā un es uzrkastīju šitādu dziesmiņu par to un es atkal šitādu , toties es lūk šitādu pantiņu sacerēju, bet man Ziedonis lūk šito pateica

tad kas notika – tika svinēta Ziedona jubileja, jeb notika kretīnu parāde uz Ziedoņa rēķina – tik cik Feisbukā pati tauta Ziedoņa dzejas laika joslās rakstīja –

un tāpat tagad ar Raini – vismaz 11.09. visā Latvijā bija jāskan viņa vārdiem – nevis mūsu pļāpām

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 14.09.2018. 08.59

Sveika, Dusma :)
Tas, kas mani spēj izprovocēt, ir neloģiskums un pretrunas. Seņkovs intervijā min, ka var diskutēt, kas būtu filma bez Imanta Kalniņa ģeniālās mūzikas. Un man uzreiz rodas jautājums – kāda būtu šī izrāde bez minētā faktora, jo tas tomēr ir spekulatīvi. Atminos, tā jau bija “Pie bagātās kundzes” sakarā – filmas mūzika pārklāja pašu izrādi.
Kaut gan prognozēju, ka “Pūt, vējiņi!” man patiks. Ir tiešām jāpacenšas, lai man kāda izrāde nepatiktu :)

Atbildēt

Saulespuķe 13.09.2018. 14.52

Izlasot par intervijā pieminēto Baibas virsskaņu, tas nevilšus sasaucās ar Elmāra Seņkova interviju KDi – virsskaņa esot vienīgā vērtība, kuras dēļ vispār vajag taisīt teātri, jebkuru izrādi. Neapšaubu. Nav problēmu tādu radīt “Pūt, vējiņos!” ar Kalniņa mūziku fonā , bet kāda virsskaņa ir bijusi un vai ir bijusi vispār “Manam tēvam “ un “Trīnes grēkiem”?
Turklāt virsskaņa nav gan vienīgā vērtība– katra režisora un / vai skatītāja gadījumā ir citādāk – Alvim Hermanim tā ir absolūtākā meditācija, Vladislavam Nastavševam – vertikālā sinerģija, Viesturam Kairišam – prāta konstrukcijas sakritība.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 14.09.2018. 08.14

es gan atkal piesaucu grieķus – Epidaurā ar teātra izrādēm cilvēkus ārstēja, teātris ir katarse, labai izrādei ir jābūt kā katarsei.

Savulaik, no latviešu stāstiem atceros to vietu, kur kāds lauku papiņš, kuram nomirusi sieva meklē jaunu dzīvesbiedri -un viņš vēstulē raksta- aktieri to lasa – brauc pie manis, es tevi pieturā sagaidīšu – tev nekas nebūs jādara, pat govs nebūs jāslauc -es visu izdarīšu – tikai esi pie manis, parunā ar mani, lūdzu brauc pie manis -es tevi ļoti ļoti gaidīšu – lūk, no visiem latviešu stāstiem atceros šo vietu – tā manuprāt, ir visģeniālākā-
lasu Vilhelmu Šmidu un viņš skaisti pasaka – ka cilvēks dzīvojot vientulībā , nesocializējoties ir miris – viņš kustās, ēd , guļ, bet viņš dvēseliski jau ir miris un lūk, tieši to es domāju par mums latviešiem – teātris ir tā vieta, kurā mēs socializejamies tā, kā to nedaram dzīvē, jo esam jau miruši dvēselē – mēs nepieskaramies viens otram, mēs nespriežam , nestrīdamies, pat nemeklējam risinājumus – kontakti mums ir lai apsaukātu, lai nosodītu, lai paši sevi lielītu

un tad lūk, ir teātris – literatūra mums ir jau mirusi – ja nenāks jauni autori – tad es latviešu prozai noteikti jau nodzeru bēres.

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 14.09.2018. 09.22

Par teātri kā socializācijas vietu piekrītu, taču – jau atkal – cilvēki ir dažādi. Es, piemēram, esmu ļoti izteikts introverts un apmeklēt publiskas vietas man katru reizi prasa saņemšanos. Turklāt informatīvi enerģētiskā apmaiņa izrādes laikā ne vienmēr atsver skābekļa trūkumu zālē.
Taču turpinot citēt KDi interviju – “skatītāji teātrī nenormāli vēlas saslēgties, personificēties ar sevi” – absolūti nē, es teātrī tieši otrādi vēlos atslēgties no savas identitātes un savām problēmām, es vēlos pārslēgties uz citu līmeni, citu dimensiju, izjust teātra maģiju un baudīt mākslu.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 14.09.2018. 08.18

starp citu, biju uz 2 baletiem – Gulbju ezeru un Bajadēru
Kad GE atvērās priekšskars – man elpa aizrāvās – tas bija tas ezeriņš , kur braucu peldēties , kad esmu pie mammas – pirmajā brīdī nespēju padomāt – tik grabēja doma galvā – nevar būt nevar būt … nu ja ne 100:100 mans ezeriņš tad 99:100 . Sajūta, ka publiskots, kaut kas tikai man zināms, slepens.
Bija izcili skaisti un toreiz nospriedu – nez ko Saules puķe teiktu, kā viņa vērtē … man patika viss Bajadērā vienīgi traucēja solistes kalsnums , neērti tā rakstīt, bet man tas patiešām traucēja.
Nu gan skrienu un svētīgu Tev dieniņu!:)

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 14.09.2018. 09.49

Balets man palīdz restartēties un no visiem mākslas veidiem ir vistuvākais, trīs vienā – mūzika, horeogrāfija un dramaturģija. Mums ir izcili spēcīgs un talantīgs balets, varētu pat teikt – elitārs tādā nozīmē, cik ļoti meistarības ziņā ir pārāks.
Protams, esmu redzējusi gan Gulbju ezeru, gan Bajadēru. Ģeniāli un skaisti neaprakstāmi. Varu Tev ieteikt noskatīties arī pārējās, jo visas baleta izrādes esmu redzējusi.
Priecīgu dienu Tev arī :)

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 14.09.2018. 21.09

Man te iezīmējas viena problēma, ka , piemēram, pavasarī -maijā man iznāca katru nedēļu pa 2-3 izrādēm, vai koncertiem, vai lekcijām nedēļā un es sapratu, ka viss – neko vairs negribu. Vēl izdevās būt Frankfurtē – Vecajā operā uz Cirrentzis koncertu un uz Jauno Angļu teātri un Rubensa izstādi un galu galā tas viss maksāja naudu un galu galā -man vajag -laiku domāt. Kad iespaidi viens otram sēžas virsū – man tad ir žēl, ir nepadarīta – neizdomāta darba vainas apziņa.

Gribu būt izvēlīgāka. Par Seņkovu – Tišheizere vai Radzobe izteicās, ka esot neapšaubāmi šā brīža labākais režisors. Apzināti sāku iet uz viņa izrādēm – pat krievu drāmā uz Indrāniem biju un secināju, ka nav mans. Neatrodu viņa uzvedumos nekādu odziņu. Nu bet ir kā Tu saki – katram savs.

Iešu uz visām Hermaņa jaunajām izrādēm – principa pēc, gribu Liepājas Precības – arī principa pēc – bet cits gan jāskatās –

Nopirku Zeltiņas grāmatu par Šekspīru -jālasa. Kauns , bet parādā sev esmu vairākas Raiņa lugas un Ziedona esejas par Raini, Vardu sakot izdomāju, ka lasīāu vairāk un naudu ietaupīšu , lai aizlidotu kaut kur – uz kādu kultūras galvaspilsētu un tur pabaudītu pasaules līmeni. Citādi jau pret mums te arī drusku kā pret lauķiem izturas

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 14.09.2018. 22.24

Attiecībā uz Seņkovu man ir 50/50. Uztrāpīja Kaija, Raudupiete, Ezeriņš. Joprojām uzskatu, ka Maija Doveika (Kaija) un Gundars Grasbergs (Antigone) viņa izrādēs ir nospēlējuši savas labākās lomas. Bet es noteikti neuzskatu Seņkovu par šā brīža labāko režisoru. Krietnais cilvēks no Sečuānas repertuārā bija pavisam īsu brīdi, par Manu nabaga tēvu nemaz nerunājot.
Toties es paguvu šodien noskatīties Pūt, vējiņus! Brīnišķīgi aktierdarbi, īpaši – Jēkabs Reinis, Lāsma Kugrēna, Agnese Cīrule.
Manā gadījumā visi tie simboli, kodi un zīmes radīja papildus asociācijas, kas varbūt nebija tā domātas, bet ar savu zemapziņu un / vai apziņas līmeni jau neko nepadarīsi. Pārāk tehniski jeb shematiski tas viss sanācis.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 16.09.2018. 07.05

Labrītiņ,Saulespuķe. Labi, dzirdēt Tavu atsauksmi. Man diezgan bieži ir tāds spriedums, ka aktierspēle ir vienīgais, kas glābj izrādi, lai no tās neietu prom. Vēl man šķiet, man atmiņā ir tā, ka padlaikos, cik es atceros, aktieri runāja labāk un skaidrāk, mazāk skrēja un lēca. Tagad aktieri ir fiziski attīstītāki, ja tā drīkst teikt, bet aktiera dikcija, balss – skaidra un laba ir retajam, tā uzreiz tikai dažus JRT aktierus varu nosaukt, ja neskaitu , piedod – vecos aktierus.

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 16.09.2018. 09.49

Vakar ar sāpošu galvu un apaukstējusiies aizgāju uz teātri un izrādes laikā tas viss pārgāja, it kā nemaz nebūtu bijis. Tāds, lūk, ir mākslas spēks :)
Parasti izrādēs ir viens – divi aktieri, uz kuru spēli var koncentrēties. Izņēmums ir JRT. Un tā ir bauda un milzīgs atvieglojums, kad skatoties nav citu vietā kaut kas jāpiedomā klāt, ka nav jājūtas neērti, kad kādam kaut kas nav sanācis. Rakstīju jau iepriekš, ka Alvja Hermaņa izrādes ir abdolūtākā meditācija, kā beznosacījumu mīlestība.
Linda Vista – ej un skaties – pieļauju iespēju, ka tā jau tagad ir visas turpmākās teātru sezonas labākā izrāde un varbūt Andra Keiša vislabākā loma.

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 16.09.2018. 22.55

jā , bet Tev jābūt traukam, kurā ieliet mākslu , ja tu esi ar uzliktu vāciņu vai caurumu ? un ja nepatiktu ? ko tad – slimāka tiktu ?

es šodien biju muzejā – kājas vairs nevilka – tad aizgāju uz mīļāko zāli un pa 10 -15 min sēdēju pie katra attēla – pie kura bija soli – izgāju laukā apēdu sviestmaizi – pasēdēju un atpakaļ – promejot dārzā iemetu monētiņu -lai atgrieztos – nezinu – vai kļuvu daudz gudrāka, vai labāka – bet – apmierinātāka – kā tie dzejnieki tur saka – kaut kas – ko neviens man neatņems un kaut kāda sajūta , ka manas īpašās attiecības ar redzēto – ka man ģenētiski, vēsturiski arī tur visur ir kāda līdzdalība bijusi

runa ir par Lilliju princi, par Parīzieti …

Veseļojies, saudzē sevi :) Jauku vakariņu:) ā – naksniņu :)

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 16.09.2018. 23.34

Laikam jau intuitīvi jutu, uz kādu izrādi eju :) Hermaņa izrādes harmonizē. Saldu dusu Tev arī :)

Atbildēt

Saulespuķe > Dusma 15.09.2018. 00.08

No vienas puses tā ir, kad ir daudz visādu pasākumu, uztvere vairs nav tik jutīga. Taču no otras puses – man ir gadījies arī absolūti vienaldzīgai un pat skeptiskai pret notiekošo negaidīti piedzīvot katarsi. Tātad tomēr primārais ir mākslas spēks :)

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 16.09.2018. 07.12

bet vai nav tā,ka skatītājam arī jābūt gatavam – intelketuāli, emocionāli , morāli utt?
Man te diezgan daudz kas notiek gaidīšanas režīmā – izlasīju RL jauno Tīrona interviju ar Levinski
Savā Ļeņinā Tīrons bija sabāzis visu , ko zināja – Ne satursiki, ne mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu izvēles dēļ man nepatika. Man bija garlaicīgi un jutos neērti, ka man jāskatās, kā aktieri ķēmojas. Ir tāds latvisks vārds – samudrīts – lūk, manuprāt, Tīrons ir pārcenties šai izrādē salikt visu, ko nevis par ļeņina , bet pats par savas dzīves laiku šai saulē salasījis un salasījies un tad izspļaut cik tur tās izrādes minūšu laikā. Vienkārši – nav mans, nu nav mans.

Iekopeju savu atsauksmi , bet – izlasot interviju iedomājos – mans inteliģences līmenis jau nav tik augsts kā Tīronam – tad tai izrādē vēl ir bijuši manis nenolasīti kodi …bet tad es atkal domāju – kāds kods ir Daudziņa plikā pakaļa ? Nezinu, nezinu, bet nupat atkal steidzos – baigi saspringti, bet tomēr super te ir – vakaros nogurusi , kā notriekts zirgs, zirgu māte – jauku dienu

Atbildēt

Sskaisle > Saulespuķe 17.09.2018. 08.13

ai, nav laika pļāpāt, bet es vēl gribētu par to Uldi , piemēram , parunāt

ai – ziņās klausos, kā kāda sieviete ASV atkal ievilkta viesnīcas numuriņā un viņai uzmācies kaut kāds politiķis

iedomājies , kā mums nav veicies – mūsu politiķi pat nav mēģinājuši kādu ievilkt kādā viesnīcā vai vismaz biroja atpūtas stūrītī nobučot
neko viņi nespēj, pilnīgi neko – pat to mazumiņu nē …

nu labi – skrienu atkal – jauku dieniņu un visu darba nedēļu

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Raiņa cilvēki šodienā

Komentāri (40)

Saistītie raksti