Sarežģītā patiesība

Un vēl – nezinu kā ir AK , bet Latvijā jau vairāk kā gadsimtu sievietes ir ļoti enerģiskas un absolūti līdztiesīgas darbinieces arhīvos un šodien – t.i. 21.gs. – sievietes arhīvos ir pārliecinošā vairākumā.

https://www.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=382&mainId=162&mainId=343
No 15 kontaktpersonām LNA – tikai 2 ir vīrieši. Par kādu vīriešu varu arhīvos var būt runa !!!! Ir tieši otrādi – absolūts vīriešu un vīrišķības trūkums kā tiešā , tā pārnestā nozīmē.
Gluži kā skolās.

Tā ir tā trulā , garlaicības, visatļautības , bezkaunības un nekaunības radītā vēlme spārdīt vīriešus .
Tā lieta ir senāka par pasauli – ja nav ienaidnieka – tas jārada un lūk, viens ienaidnieks šitādiem brīvmāksliniekiem ir vīrietis.

Labi, dari savās britu salās ar saviem vīriešiem ko gribi, kā saka noskuj, un aizbāz muti un ved saitītē viņus – man vienalga.

Bet Latvijā, mūsu vīriešus liec mierā. Negrābsties. Mums viņu nav daudz, bet tie,kas ir , ir baigi foršie. Punkts āmen.

Nē – naciķus un krievu šovinistus vari ņemt uz Britāniju.Vienmēr laipni – iznsiegsim izceļošanas pabalstus tādiem

“Saturiski mani nekas īsti nepārsteidza, jo es zinu, kā darbojas arhīvi. Mani vairāk izbrīnīja tukšumi. Piemēram, pastāv lieli caurumi par ebreju vēsturi Kuldīgā. Arhīvā gandrīz nekā par to nav. Protams, daudzi ebreji [pirms kara] aizbrauca, savukārt tiem, kas palika, viss tika iznīcināts. To apzināties bija skumji.”

Kā nav kauna !!! Ebreju kopiena kā daudzskaitlīga etniskā minoritāte Kuldīgā beidza pastāvēt nevis pirms kara, bet pēc !!! – 1.pasaules kara!!! Ja to nezināji – nu elle un indija – ko darīji arhīvos ?! Kāpēc nepajautāji Kuldīgas arhīva speciālistiem?! Jā – Kuldīgā bija holokausts, bet mēs tik daudz ko zinam par ebreju nogalināšanu, kas šāva, kad šāva, kur šāva,ko šāva – bet – tieši tāpat šāva čigānu minoritāti. Kāpēc visusmalkā britu kultūras vēstniece par čigānu vēstures neesamību arhīvos neskumst? Nav politkorekti ? Nav aktuāli? Kauns!
Tas arī ir skaidrojums faktam, ka māksla – visās tās izpausmēs , nespēj reflktēt par sabiedrību šodienas straujajās pārmaiņās un izaicinājumos. Jo mākslinieki ir mazizglītoti, slinki iedziļināties un izzināt un spriest nespējīgi, pašapamierināti snobi, kuri ir tikai gatavi pātagot sabiedrību.

Man žēl, ka jauniešus izglīto cilvēki, kuriem pašiem vispirms būtu kārtīgi jāpamācās , kaut vai uzvedība ciemos atbraucot.

Izsaki kritiku, izsaki spriedumus – bet tad tos pamato ar faktiem, nevis ar to, ka esi atbraukusi no Britānijas ….

Es domāju, ka žurnālam tomēr ir jāuzņemās atbildība par to, ko publicēt un ko nē.

Snobisma, šovinisma, arogances, paviršības un galu galā – necieņas paraugintervija.
Nr 1 – 1991.gadā latviešu nācija atguva valstisko neatkarību. Savu nacionālo identitāti mēs neesam zaudējuši un ļoti ļoti ceram to noturēt līdz pat savai pēdējai stundiņai. Tāpēc šis paviršais spriedums, ka nācijas un valsts identitāte ir viens un tas pats – ir dziļi nepatīkams. Žēl, ka kundzei nav vēlmes izglītoties un uzzināt, ka padlaikos, valsts – okupācijas vara deva ievērojamus līdzekļus valodas un kultūras mantojuma nodrošināšanai. Jā – par to maksājām ar pārdošanos čekai, ar samierināšanos ar padideoloģiju, bet – mums bija valodniecības un literatūras žurnāli, gadagrāmatas, enciklopēdijas, tika saglabāti arhīvi utt.
Šodienas valsts naudu tērē , lai tiem pašiem britiem parādītos, pašaplieicnātos pasaules kungu priekšā, vienlaicīgi neatvelto ne eirosentu literārās vārdnīcas arhīva saglabāšanai, likvidējot drukātos valodniecības un literatūras izdevumus utt. utjprj. Viss ar daudz sarežgītāk un ir necieņa pret mums – te ierasties ciemos un tad augstprātīgi klārēt par lietām, par kurām kundzei nav pat minimālo zināšanu. Ja es tā uzvesots britu salās – ar mani interviju nemaz nepublicētu.