Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Autors raksta – tā JĀBŪT!
Papildinājums – tā BŪS, kad IZGLĪTĪBAS mērķis patiesi būs nodrošināt cilvēka PAŠREALIZĀCIJU, proti, Piepildīt Sūtību (Dievišķo, Kosmisko).

Latvijas valstī cilvēks ir dārgums? Debess Svētā? Es sapņoju , vai esmu nomodā?
Oļega kungs ir ievingrina roku fantastikas zžanrā , grib tikt izredzēto literātu pulciņā – haļavščiku bariņā vai kā.

Nu kā var rakstīt, ka Latvijas valstī cilvēks ir dārgums , nu kā! Cik jāizdzer un cik grādiem nekaunības jābūt tai dzērienā lai tā rakstītu

būtu mana teikšana – es ne tikai aizliegtu šitādus rakstus, bet šitādiem škribentiem darba nomentes ierīkotu

šitādi virsraksti mani burtiski katapultē atpakaļ uz PSRS

šorīt arī bija de ja vu – sajūta
venstpilī cilvēki melni kā mori no akmeņogļu putekļiem, bet koļegova gluži brēzņeva stilā paziņo – putekļi nav kaitīgi cilvēka veselībai

elle un indija – nu ja visus nabagus, kuri šobrīd neguļ floridas vai havaju salās mēs nezuskatam par cilvēkiem, tad jā – tad šie putekļi nav kaitīgi, bet ja tie divkājainie dīvaini – ne īsti baltie, ne īsti melnie tomēr ir cilvēki un ja melnie putekļi tomēr ir no akmeņogļu pārkraušanas – tad protams, ka tie ne tikai kaitē, bet arī lēni nogalina cilvēkus