Nacionālas nozīmes objekts

ka man riebjas šis zemiskums , ļej kādas maukas ir mūsu inteliģenti – Eiropai simts gadus nevajag ne Rīgu,ne koncertzāli

Jaunu un izcilu koncertzāli vajag mums – Latvijas cilvēkiem bet kas gan tādšm lūkinām un visiem šitiem smalkoniem ir latvieši – tikai apzogami un apjājami bauri

galvenais, lai Eiropa mūs novērtētu lai EIROPIEŠI par mums labi domātu

bļedj – cik nenormāli zemiski tas ir

labāk lai IR uzraksta – kādu postu LNB bibliotēkai nodara kravu transporta ceļs – katru dienu ar tonnīgajām kravām tricinot gaismas pils pamatus , nu bet lai komplekts būtu pilns – tad protams , akmeņogļu putekļu lietus pār Gaismas pili, to pārvēršot tumsas pilī

kā es spriežu – gaismas -tumsas pils un zelta tilta pieredze mūsu valsts varai parādīja , ka būvniecība ir vielegantākais un visdrošākais valsts izzagšanas veids

drausmīgi vienkārši drausmīgi –

Tie paši ļaudis un mediji, kas vienā laidā skandina par “kritisko domāšanu” un “medijpratību” – pamatā gan vēršoties pret ideoloģiskajiem utt pretiniekiem – parastu veselo saprātu nolaiž podā, pat vidējā termiņa atmiņu izdzēš, tiklīdz parādās kāds pašu lokam vēlams LV vai ES naudas apgūšanas projekts.

Apkaunojoši un pretīgi.

Būtu Ir vienreiz saņēmies un uzrakstījis par būvniecības lobija metodēm nodokļu maksātāju naudas šantažēšanā un izkrāpšanā (kaut vai gadījums, kad ministram Ķīlim viens šāds lobists piedāvāja miljona latu kukuli “izglītības vārdā”), nevis piestrādājis par šī lobija pakalpiņiem.

Latvija, viena no ES mazākajām un nabadzīgākajām valstīm, dažu gadu laikā – pateicoties veiksmīgajam lobijam – uzbliezusi trīs akustiskās koncertzāles, kamēr Losandželosa, viena no pasaules bagātākajām ekonomikām padsmit gadus cīnījās ar vienu, kas tagad par privātiem līdzekļiem ir pabeigta.

Plus vēl LNB ar mūžīgi tukšajām lasītavām, taču interesanta kā liels monuments, ekskursiju objekts (ar kafejnīcu) un dažkārt kā konferenču centrs.

13.jūlijā IR publicēja Kur Rīgā celt koncertzāli?, autors ir Jānis Krastiņš, Dr.habil.arch., RTU Arhitektūras fakultātes profesors, LZA akadēmiķis.
Šajā žurnāla numurā sarunā ar I.Lūkinu ne ar vārdu netiek pieminēts J.Krastiņa viedoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visa saruna galvenokārt “grozās” AB dambja virzienā. Tūlīt pēc Dziesmu svētkiem kultūras ministre D.Melbārde arī ļoti “steidzīgi” paziņoja, ka viņa dodot priekšroku AB dambim un A.Sīļa projektam. Vai tas nozīmē, ka “vajadzīgais tonis” jau ir uzņemts?
Manuprāt, sarunas virziens par koncertzāles nepieciešamību Rīgā vairs nav jāpierāda – to visu mēs labi apzināmies. Bet, kāpēc ekspertu līmenī netiek nopietni un atbildīgi runāts par vietas izvēli?

Vai tad Rīgas centrs nav iztukšojies? Vai tiešām vienīgā vieta, kur celt koncerzāli, mums ir atlikusi tikai Daugava?
Pazīstamais dāņu arhitekts Jans Gēls:
“Tā vietā, lai būvētu jocīgas ēkas, ko radījuši slaveni arhitekti, un cerētu, ka tās padarīs pilsētu slavenu, domājiet par to, lai pilsētā būtu patīkami dzīvot visiem un katru dienu.
Gugenheima muzejs Bilbao labi izskatās uz pastkartēm, bet tas arī viss. Labai pilsētai nav jābūt domātai tūristiem. Tai jādomā par saviem iedzīvotājiem,” uzsver Gēls.
Un tas nozīmē labiekārtotu publisko ārtelpu – gājēju ielas, parkus, promenādes, veloceliņus, jo pētījumi apliecina: šādas pārmaiņas ceļ nekustamo īpašumu vērtību, vairo nodokļu ieņēmumus un arī uzlabo cilvēku veselību.”

Padomājiet arī par auru projektam, kas tika parakstīts 31.decembra pēcpusdienā, kad krīzes vistumšākajā brīdī cilvēki palika bez darba ar trekno gadu kredītiem uz kakla. Tas bija signāls izceļošanai, tāds Jauno Trīs brāļu un H.Demakovas apogejs, vēl tikai pietrūka publiska celtne Daugavā…